Jau ziņots, ka Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas, Somijas pilsētā Tamperē papildlaikā ar 4:3 pārspējot ASV un pirmo reizi šāda ranga sacensībās izcīnot medaļas.
Grabovskis uzsver, ka valstī nav tik daudz hokejistu, salīdzinot ar hokeja lielvalstīm, tomēr kvantitāte automātiski nenozīmē kvalitāti. Kvalitāti nosaka "darbs, attieksme, disciplīna, pašatdeve, morālās īpašības, pārstāvot savu valsti, vēlēšanās tai atdot visus spēkus".
Viņš atzīmē vairākus virzienus, kuros būtu jāstrādā, un min, ka Latvijas Hokeja federācijai (LHF) ir jādomā par tālredzīgu sporta veida attīstības politiku.
"Ir ļoti jādomā par darba organizāciju pie mums Latvijā, par tādas sistēmas izveidi, kura nemudinātu braukt projām un meklēt laimi citur," saka Grabovskis. Viņš uzskata, ka darbs ar jaunatni sākumā notiek gana kvalitatīvi, taču vēlāk spēlētāji aizbrauc no valsts.
Viņš piemin arī studentu sportu, kas varētu dot savu ieguldījumu spēlētāju noturēšanā sportā, atgādinot, ka Latvijas hokeja pirmsākumos "Universitātes Sports" bija viena no labākajām hokeja komandām valstī un ka arī vēlāk augstskolas šo sporta veidu ir piekopušas.
"Jelgava var kļūt par studentu attīstības centru. Tādas pašas iespējas var būt Ventspilij, Liepājai," saka 82 gadus vecais hokeja speciālists.
"Grūti spriest par armijas iesaisti hokejā," nākamo iespējamās darbības sfēru piemin hokeja speciālists. Viņš atgādina, ka arī padomju laikos Latvijas hokejisti tika audzināti armijas sistēmā, Rīgas "Dinamo" iesaucot viņus armijā.
"Jānoņem vecākiem finansiālais slogs, jo tas kļūst nepanesams. Mēs nevaram paļauties uz to, ka tie, kuri spēj nest finansiālo slogu, dos vislabākos rezultātus," uz svarīgu aspektu norāda Grabovskis.
Tāpat viņš min reģionālās sporta veida attīstības svarīgumu, norādot ka izlasē, piemēram, Andris Džeriņš ir no Aiviekstes, Uvis Balinskis - no Ventspils, Mārtiņš Cipulis - no Cēsīm.
Viņš atgādina, ka reģionālā attīstība sākās, kad 1998.gadā tika uzcelta hokeja halle Liepājā, kad tika uzcelti olimpiskie centri Ventspilī, Liepājā, Valmierā, halle Jelgavā.
Padomju gados populāri bija "Zelta ripas" un "Ādas bumbas" turnīri bērniem un jauniešiem, pie namu pārvaldēm bija laukumi, kas tagad pārtapuši stāvvietās, uz vēl vienu neorganizēto hokejistu avota izsīkšanu norāda hokeja speciālists, piebilstot, ka šajās sacensībās nerūdījās tikai sporta talanti, bet bērni ieguva fizisko rūdījumu dzīvei, armijai, kurai tagad ir grūti nokomplektēt savas rindas.
"Par hokeja pozīcijām ir jācīnās. Pamats tam varētu būt sakārtotība, teiksim, klubi ar pilnu struktūru, ar konkrētām finansēšanas iespējām," uz konkurenci ne tikai ar citiem sporta veidiem norāda Grabovskis, piebilstot, ka Šveicē, Somijā, Norvēģijā un citās valstīs šie jautājumi tiek risināti un ka šī pieredze ir jāizmanto Latvijā, jo "vecāki visu to uz saviem pleciem nespēs izvilkt".
"Sports nav pašdarbības ansamblis, bet pārdomāti organizēts process, lai spētu sasniegt rezultātu, nevis prātotu, vai mēs kādreiz varēsim atkārtot šā gada panākumu," saka Grabovskis.
Viņš uzskata, ka Latvijas iespējas ļauj cīnīties par vietu labāko sešiniekā, un tagad Latvijas hokejisti ir sapratuši, ka desmitā un 11.vieta pasaules čempionātā nav sapņu kalngals.
"Tie bija spēlētāji un treneri, kas runāja par šīm vietām, kad mēs ar to bijām apmierināti. Tagad mēs redzam, ka varam tiekties uz augstākām vietām un tā nav utopija," izcīnīto bronzas medaļu nozīmi uzsver Grabovskis.
Viņš atzīmē, ka Latvijas hokejam ir bagāta vēsture, sākot ar pirmskara gadiem, turpinot ar Rīgas "Daugavas" meistarkomandu, ar Viktora Tihonova ierašanos Latvijā un "Dinamo" augšupceļu, kas rezultējās ar 18 gadiem PSRS augstākajā līgā.
"Tas deva pamatu arī tam, kāpēc Latvijas izlase tik labi spēlēja, iekļuva pasaules čempionāta augstākajā līgā un turpina tur spēlēt, saka Rīgas "Dinamo" sešas sezonas galvenā trenera postenī nostrādājušais Latvijas speciālists.
"Paaudzes nomainījās, bet palika gars un aura. Šis panākums tikai vairo mūsu ticību un palielina apņemšanos," bilst Grabovskis.
Viņš vēlreiz uzsver gudras vadības nepieciešamību: "Ar treneri Hariju Vītoliņu vien ir par maz. Ir vajadzīga laba valsts hokeja sistēmas saimniecība, kur mums, protams, problēmu netrūkst."
Rīdzinieks Grabovskis Latvijas izlasi vadīja 1995.gada pasaules čempionātā, kurā Latvija B grupā ieņēma otro vietu, nekvalificējoties spēcīgāko sacensībām.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri