FOTO. Cilvēki nelielā pulkā atvadās no Latvijas sporta leģendas Jāņa Lūša

Atvadīšanās no Lūša notika pie Rīgas krematorija ēkas un to apmeklēja aptuveni 100 cilvēku. Izvadīšanas ceremoniju apmeklēja Lūša tuvinieki un laikabiedri, Latvijas sporta amatpersonas, Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) vadība, žurnālisti un citi.

Viens no labākajiem 20.gadsimta šķēpmetējiem pasaulē Lūsis mūžībā aizgāja pagājušajā trešdienā 80 gadu vecumā. 1968.gada olimpiskais čempions ilgstoši cīnījās ar slimību.

Lūsis ir četru olimpisko spēļu dalībnieks, kā arī triju olimpisko medaļu - zelta, sudraba un bronzas - ieguvējs. Viņš ir četrkārtējs Eiropas čempions, divpadsmitkārtējs PSRS čempions, desmitkārtējs Latvijas čempions un divkārtējs pasaules rekordists šķēpa mešanā.

Pirmoreiz par pasaules rekordistu ar vecā tipa šķēpu Lūsis kļuva 1968.gadā, sacensībās Somijas pilsētā Sārijervi šķēpu jau pirmajā metienā raidot 91,98 metru tālumā un par 26 centimetriem labojot norvēģa Terjes Pedersena sasniegumu.

Arī otro reizi Latvijas šķēpmetējs pasaules rekordu sasniedza pirms olimpiskajām spēlēm, 1972.gadā Stokholmā pasaules rekordu uzlabojot līdz 93,80 metriem. Viņš par 1,10 metriem pārspēja tagadējā Zigismunda Sirmā un Līnas Mūzes trenera Kimo Kinnunena tēva soma Jormas Kinnunena sasniegumu.

Kā vēsta vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis, Lūsis šķēpa mešanā startējis 274 reizes un tikai 75 reizes atzina kāda no pretiniekiem pārākumu.

15 reizes Latvijas izcilākajam šķēpmetējam šķēps lidoja tālāk par 90 metru robežu un vēl 147 sacensībās - tālāk par 80 metriem.

1987.gadā Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) savā 75 gadu jubilejā Lūsi atzina par pasaules visu laiku izcilāko šķēpmetēju.

2014.gadā IAAF iekļāva Lūsi IAAF Slavas zālē.

Latvijas šķēpmešanas leģenda bija precējies ar 1960.gada olimpisko čempioni, Eiropas eksčempioni un pasaules eksrekordisti šķēpa mešanā Elvīru Ozoliņu. Dēls Voldemārs Lūsis arī kļuva par šķēpmetēju un 2000.gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā atklāšanas parādē nesa Latvijas karogu.