Nepieciešams reāli sakārtot sistēmu, kas pat neprasa papildus finansiālo ieguldījumu.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa piektdien, 19.septembrī, tikās ar Ziemeļkurzemes, Vidzemes, Bauskas, Jūrmalas un Madonas reģionālo slimnīcu vadītājiem. Tikšanās laikā Mieriņa ar slimnīcu vadību pārrunāja finansiālās un operatīvās grūtības, ko rada nepietiekams valsts finansējums, neparedzamā budžeta plānošana un pārmērīgā regulācija, kā arī nepieciešamību pēc sistēmiskām reformām un iespējamos sadarbības uzlabošanas mehānismus.
Reģionālo slimnīcu vadītāji pauda, ka budžeta piešķīrumi un nosacījumi tiek saņemti ar lielu kavēšanos, kas apgrūtina efektīvi plānot darbu un pakalpojumus. Tika norādīts arī uz finansējuma trūkumu, lai gan pacientu skaits turpina pieaugt. Vienlaikus slimnīcas sniedz vairāk pakalpojumu, nekā tiek apmaksāts, īpaši neatliekamajā palīdzībā, radot finansiālus zaudējumus.
Identificēts arī nepietiekami skaidrs slimnīcu profilu un līmeņu sadalījums, kas apgrūtina efektīvu resursu izmantošanu un pakalpojumu plānošanu visā valstī. Izceltas tika arī problēmas cilvēkresursu trūkumā, kā arī tajā, ka valsts slimnīcas nespēj konkurēt ar privāto sektoru algu ziņā, radot grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētus ārstus un māsas. Slimnīcas akcentēja arī atsevišķu valsts institūciju mikro-vadību tādejādi mēģinot ietekmēt slimnīcu darbību, piemēram, nosakot personāla sastāvu, kas neatbilst reālajai pacientu plūsmai un vajadzībām.
Mieriņa uzklausot samilzušās problēmas norādīja, ka pēc visa pārrunātā nepieciešams reāli sakārtot sistēmu, kas pat neprasa papildus finansiālo ieguldījumu, respektīvi, mazināt birokrātiju. Puses arī ir vienisprātis, ka Valsts kontroles ziņojums par stacionāro veselības aprūpi ir uzskatāms par tālāk apspriežamu un datu interpretācija veikta tikai balstoties Excel tabulās, ne reālajā situācijā. Puses vienojās tuvākajā laikā iesūtīt priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos.