Zināms, ko ZZS varētu virzīt Saeimas priekšsēdētāja amatam, neievēlot Kūtri

Par labu Mieriņas kandidatūrai varētu nosliekties arī "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie", kuri pirmajā balsojumā bija pret Kūtri.

Saeimai šodien jau divos balsojumos neizdevās ievēlēt jaunu parlamenta priekšsēdētāju. Līdz ar to gaidāms trešais balsojums, kurā uz spīkera amatu turpina pretendēt tikai viens kandidāts - Kūtris. Otrajā balsojumā par Kūtri nobalsoja 26 parlamentārieši, bet 61 bija pret.

Kūtris līdz šim bija minēts kā koalīcijā akceptu guvis kandidāts šim amatam, taču pēdējās dienās viņa izteikumi presē radīja sašutumu un jautājumus par atbilstību amatam. Kūtri amatam virzīja ZZS, lai arī koalīcijas partneri vēlējās, lai ZZS "apdomātos".

Kā ziņots, šonedēļ virkne Kūtra izteikumu sabiedriskajos medijos saistībā ar piemēra ņemšanu no notiesātām personām sacēla milzu ažiotāžu un jautājumus par viņa piemērotību amatam. Viņa izteikumi likuši Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) prasīt Kūtra atvainošanos, ko politiķis arī izdarīja, taču jau pēc dažām stundām Latvijas Televīzijas ēterā viņš atkārtoti pauda izbrīnu radījušus apgalvojumus.

Tomēr ZZS Saeimas frakcija nemainīja lēmumu par Kūtra kandidatūras virzīšanu Saeimas priekšsēdētāja amatam.

Kūtris sabiedrībā visvairāk tiek asociēts ar savu kādreizējo dalību Ingunas Sudrabas savulaik vadītajā partijā "No sirds Latvijai", kā arī ar agrāk ieņemto Satversmes tiesas vadītāja amatu.

Šodien Saeimā paredzēts lemt arī par citām izmaiņām Prezidija sastāvā.

Mieriņa dzimusi 1969.gada 3.martā. 1995.gadā viņa beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, specializējoties dārzkopībā, savukārt 2009.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi maģistra grādu vispārējā kvalitātes vadībā.

Mieriņa 2001.gadā strādāja Valsts ieņēmumu dienestā kā kontroles daļas galvenā speciāliste. Šī paša gada martā viņa kandidēja Rīgas rajona Carnikavas pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Par savu pagastu" un tika ievēlēta par deputāti.

Savukārt 2009.gada jūnijā Mieriņa Carnikavas novada domes vēlēšanās kandidēja no ZZS, partijas "Jaunais laiks" un partijas "Visu Latvijai!" saraksta un kļuva par novada domes priekšsēdētāju.

2013.gadā Mieriņa kandidējusi Carnikavas novada domes vēlēšanās no "Centriskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība"" saraksta, kad atkārtoti ievēlēta par Carnikavas novada domes priekšsēdētāju.

2015.gadā Mieriņu no šī amata atcēla, bet aptuveni pēc mēneša - 2016.gada 20.janvārī - iecēla atpakaļ. Novada domes priekšsēdētājas amatu Mieriņa ieņēma līdz pat 2022.gadam, kad kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, kad tika ievēlēta par Saeimas deputāti.

Savas profesionālās darbības laikā Mieriņa bijusi Latvijas Pašvaldību savienības Revīzijas komisijas locekle, Reģionālās attīstības un sadarbības komisijas locekle, Sporta apakškomisijas locekle, Latvijas Piekrastes Pašvaldību apvienības locekle un Satiksmes ministrijas optiskā tīkla uzraudzības komitejas locekle.