Latvijā būtu jāpiedzimst 27 000 bērnu, bet pērn pasaulē nāca krietni mazāk - 12,8 tūkstoši bērnu.
Lai nācija turpinātos, kā bija iepriekš, katru gadu jāpiedzimst 1,5% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka Latvijā būtu jāpiedzimst 27 000 bērnu, bet pērn pasaulē nāca krietni mazāk - 12,8 tūkstoši bērnu. Par šo satraucošo statistiku, kā arī demogrāfijas uzlabošanas plānu un ģimeņu ar bērniem izmaksām TV24 raidījumā "Naudas cena" diskutēja Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Rīgas domes deputāte (NA) Elīna Treija un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja (JV), bijusī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Skumji secinot: cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, Leiškalns minēja salīdzinājumu ar Nīderlandi, kas teritorijas ziņā aizņem divas trešdaļas no Latvijas, bet iedzīvotāju šajā valstī ir deviņas reizes vairāk nekā Latvijā. "Pie mums iedzīvotāju blīvums ir totāli zems. Tas rada infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, skolu uzturēšanas izmaksas un brīdī, kad esam tik maz, cik mēs esam, tās ir pavisam citas sekas nekā tajās valstīs, kur iedzīvotāju skaita blīvums ir liels." Uz jautājumu, kāpēc Igaunija demogrāfijas ziņā apsteidz Latviju, Leiškalns norāda: "Gadsimta mijā viņi spēra nozīmīgus soļus ģimeņu atbalstam un kad runāju ar Igaunijas reformu ministru, kas atbildēja arī par demogrāfijas jautājumiem, viņš teica, ka viņi vispirms naudu atvēl bērniem un tad veido pārējo budžetu." Lieškalns uzskata, ka Latvijā šajā ziņā valda princips "klausies manos vārdos, nekaties uz darbiem", jo valdības vārdi krasi atšķiras no darbiem.