Viņa uzsvēra, ka tagad kampaņa vai pabalstu palielināšana pēkšņi nevairos dzimstību. Viņa atzina, ka vecāki to novērtēs, tomēr būtisku un strauju dzimstības pieaugumu tas, visticamāk, neradīs.
Akmentiņa-Smildziņa uzsvēra, ka uz demogrāfijas jautājumiem jālūkojas arī no pētniecības viedokļa. Ja ir mainījušies uzskati par ģimenes veidošanu, tad ir jāmainās arī politikai, viņa akcentēja.
Vienlaikus viņa atzina, ka Labklājības ministrijas piedāvātajā demogrāfiskās politikas attīstības plānā ir iestrādātas lietas, kas var dot vecākiem pārliecību, ka pārmaiņas notiek, piemēram, atbalsta piesaistīšana vidējo ienākumu mediānai.
LETA jau vēstīja, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā izvirzīti trīs rīcības virzieni, kas ietver atbalstu ģimenēm, kvalitatīvas dzīves vides un iedzīvotāju migrācijas un remigrācijas veicināšanu, paredz ministrijas plāns, ko aizvadītajā nedēļā uzklausīja valdība.
Diskusijās valdībā Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija norādīja, ka ģimenes ar bērniem valstī aizvien ir nevienlīdzīgākā situācijā nekā ģimenes bez bērniem. Tas tostarp saistīts ar lielo iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu, viņa teica.
Viņa pārmeta, ka tādējādi netiek pildīts viens no valdības deklarācijas punktiem, kas sola mazināt ienākumu nevienlīdzību.
To pārmeta arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Rihards Blese. Pēc viņa teiktā, plānā pilnvērtīgi nav atbalstīti arī strādājošie vecāki.
"TV3 Ziņas" iepriekš vēstīja, ka pieteiktie papildu nepieciešamie 150 miljoni eiro demogrāfijas krīzes risināšanai nu sarukuši gandrīz uz pusi - līdz 79 miljoniem eiro. "Zinot, ka budžets būs pietiekami smags, mēs esam samazinājuši to atbalsta mehānismu, ja mēs runājam tieši par finansiālo atbalstu," atzina labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), piebilstot, ka budžeta veidošanas sarunās vēl būs diskusijas par šiem apjomiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri