Latvijā dzīvo 344 tūkstoši bērnu

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 344 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Bērni aktīvāk iesaistās ārpusskolas interešu izglītībā - joprojām populārākās ir kultūrizglītības programmas, taču arvien pieprasītākas kļūst sporta nodarbības. Tikmēr jaunā STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) programma pērn pulcēja 24,1 tūkstoti bērnu, apliecinot interesi par šīm jomām.

Vislielākais bērnu īpatsvars 2025.gada sākumā bija galvaspilsētas tuvumā esošajos novados - Mārupes novadā (29,6%), Ādažu novadā (24,9%) un Ķekavas novadā (24,7%). Savukārt pašā galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks - 17,5%. Vismazāk bērnu bija Latgales reģionā (15,9%) - Krāslavas novadā (12,6%), Augšdaugavas novadā (13,5%) un Ludzas novadā (14,3%). Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 8,3 tūkstošiem jeb 2,4%.

Arvien vairāk skolēnu iesaistās ārpusskolas interešu pulciņos

2024./2025. mācību gadā 160,3 tūkst. skolēnu piedalījās skolu organizētajos interešu izglītības pulciņos - par 7,3% vairāk nekā 2023./2024. mācību gadā, kad tie bija 149,5 tūkst. skolēnu.

Sporta nodarbības kļūst arvien pieprasītākas: vispārizglītojošo skolu piedāvātos sporta pulciņos skolēnu skaits ir pieaudzis no 29,7 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 30,8 tūkst. 2024./2025. mācību gadā. Skolēni aktīvi iesaistās komandu sporta spēļu pulciņos (14,7 tūkst. gan 2023./2024., gan 2024./2025. mācību gadā) un individuālajos sporta veidos (12 tūkst. 2023./2024. mācību gadā un 13,2 tūkst. 2024./2025. mācību gadā), arvien vairāk skolēnu dodot priekšroku peldēšanas nodarbībām (no 1,6 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 2,5 tūkst. 2024./2025. mācību gadā).

Sākot ar 2024./2025. mācību gadu skolās tiek piedāvāta STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) interešu izglītības programma, piesaistot tajā 24,1 tūkst. audzēkņu, kā arī sociālās un pilsoniskās izglītības programma (iesaistot 16,8 tūkst. audzēkņu) un mazākumtautību valodas un kultūrvēstures izglītība (12,5 tūkst. audzēkņu).

Skolēnu vidū joprojām populāras ir kultūrizglītības programmas, kurās 2024./2025. mācību gadā iesaistījās 76,1 tūkst. skolēnu. Dejas mākslas kolektīvos piedalījās 24,9 tūkst. skolēnu, mūzikas programmās - 28,4 tūkst., teātra mākslu - 7 tūkst., savukārt folkloras kopās - 1,5 tūkst. skolēnu.

Audzēkņu skaits audzis arī interešu izglītības iestādēs - no 54,7 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 61,8 tūkst. 2024./2025. mācību gadā. Sporta skolās audzēkņu skaits ir palielinājies no 48,1 tūkst. līdz 50,6 tūkst., savukārt mūzikas un mākslas skolās palicis gandrīz nemainīgs - 26,4 tūkst. 2023./2024. mācību gadā un 26,8 tūkst. audzēkņu 2024./2025. mācību gadā.

2024./2025. mācību gada sākumā Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apguva 90,3 tūkstoši bērnu. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājies par 4,6%.

Pamatskolas izglītības programmas apguva 185,0 tūkstoši skolēnu, un vairāk nekā puse no tiem bija zēni (51,6%). Savukārt vidusskolas programmas apguva 39,0 tūkstoši skolēnu, no kuriem vairāk bija meiteņu (56,2%).

2024.gadā pamatskolu beidza 22,0 tūkstoši skolēnu, no kuriem 56,7% izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, bet 34,4% - profesionālās izglītības iestādēs. Savukārt vidusskolu beidza 11,2 tūkstoši skolēnu, no kuriem 55,3% uzsāka studijas augstskolās un koledžās, 2,3% profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 42,4% mācības neturpināja.