Okupācijas muzejs atklās jaunu izstādi

Pirmdien, 2025.gada 1.septembrī plkst.13.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Latviešu strēlnieku laukumā 1 tiks atklāta izstāde "Latvijas basketbola izlase - pirmie Eiropas čempioni. Viņu uzvara - mūsu lepnums. Viņu likteņi - mūsu vēsture."

Izstāde veltīta Latvijas basketbola izlasei, kas 1935.gadā kļuva par pirmo Eiropas čempioni, izcīnot zelta medaļu pirmajā FIBA EuroBasket turnīrā, kas 2.-4.maijā notika Ženēvā, Šveicē. Finālā Latvija uzvarēja Spāniju ar rezultātu 24:18, izcīnot vēsturisku uzvaru, kas līdz šim paliek augstākais panākums Latvijas basketbola vēsturē.

Šī izstāde ir par sporta uzvaru, izlases spēlētāju un viņu treneru likteņiem, kuri pieredzēja Otro pasaules karu, valsts neatkarības zaudēšanu, Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas, bēgļu gaitas un politiskās represijas.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas un Otrā pasaules kara sākuma 1935.gada čempionvienības spēlētāju dzīves ceļi traģiski šķīrās. Trīs basketbolisti - Rūdolfs Jurciņš, Eduards Andersons un Edgars Rūja - tika represēti Padomju Savienības okupācijas laikā, divi no viņiem mira ieslodzījumā. Aleksejs Anufrijevs, Andrejs Krisons un Visvaldis Melderis gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, savukārt Mārtiņš Grundmanis izdarīja pašnāvību karagūstekņu nometnē pēc kara beigām. Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš un Džems Raudziņš - bija spiesti doties trimdā, kur viņiem vēlāk pievienojās arī galvenais treneris Voldemārs Baumanis un fiziskās sagatavotības treneris Rihards Dekšenieks.

Džems Raudziņš pēc kara iesaistījās Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienībā (LPKDA) un kļuva par pirmo priekšsēdētāju. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas un izstādē apskatāmas ar Raudziņu saistītas liecības - tostarp viņa pretošanās kustības dalībnieka anketa, kurā viņš norāda, ka iesaistījies, "lai latviešu tautu un Latvijas valsti pasargātu no iznīcības." Tāpat izstādē apskatāmi arī dokumenti no LPKDA veidotās kartotēkas, kurā iekļauti vairāki simti pretestības kustības dalībnieku, to vidū arī Raudziņš.

Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Sporta muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva, sporta kluba "SPARS" arhīva, Latvijas Kara muzeja.