Viņš pieminēja, ka drīz pēc 2014.gada, kad Krievija sāka Krimas aneksiju, Baltijas valstīs parādījās pirmās NATO vienības. Tās no kaujas grupas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir pāraugušas brigādes apjomā. Latvijas prezidents akcentēja, ka patlaban noris darbs, lai izveidotu divīziju.
Rinkēvičs klāstīja, ka modernā karadarbība nav tikai klasisks militārs iebrukums, tie var būt dažāda veida hibrīdiebrukumi. Tāpēc tiek runāts, ka NATO līguma 5.pantam un aizsardzības plāniem, kas balstās uz 5.pantu, jābūt gana elastīgiem, jādod pietiekamas pilnvaras un atbildības pakāpe NATO bruņoto spēku augstākajam virspavēlniekam šeit, uz vietas.
Latvijas prezidents žurnālistiem atzina, ka viņa bažas nav par NATO 5.panta ievērošanu, bet gan par to, kā jēgpilni investēt alianses samitā Hāgā nolemto - aizsardzībai novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta. Viņš pieminēja, ka pusotra, divu gadu laikā dronu karadarbība ir ievērojami attīstījusies.
"Mēs labi saprotam, ka mums nav daudz laika, jo Krievijas militārā industrija attīstās daudz straujāk. Eiropai ir "jānosedz" problemātiskās jomas, kuras mēs patlaban kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis nespējam "nosegt"," teica Rinkēvičs.
LETA jau rakstīja, ka pirmdien un otrdien Latvijā darba vizītē uzturas Vācijas prezidents.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri