Konkursā uz ģenerālprokurora amatu apsver pieteikties virsprokurors Meisters

Viņš aģentūrai LETA teica, ka vispirms izvērtēs situāciju un tad pieņems lēmumu.

LETA jau ziņoja, ka Meisters iespēju kandidēt apsvēra arī pirms iepriekšējā konkursa, kas šonedēļ beidzās bez rezultāta.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus - Uvi Kozlovski, Aivaru Ostapko un Juri Stukānu, Tieslietu padome šonedēļ nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu.

Tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trim kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.

Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka atkārtoti konkursā nepiedalīsies. Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Ostapko apliecināja, ka apsvērs iespēju atkārtoti startēt uz ģenerālprokurora amatu.

Trešais kandidāts - pašreizējais ģenerālprokurors Stukāns - komentārus par atkārtotu kandidēšanu nesniedza.

Stukāna pilnvaru termiņš beigsies 11.jūlijā.

Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.

Šogad AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem likuma pārkāpumiem. Kā trauksmes cēlēja pie AT priekšsēdētāja Strupiša vērsās prokurore Viorika Jirgena, savā ziņojumā norādot uz Prokuratūras likuma pārkāpumu, kas izpaudies kā norādījumu došana veikt uzraugošā prokurora pārliecībai pretējas darbības ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā, proti, celt apsūdzību pret personu, kuras saukšanai pie kriminālatbildības Jirgenas ieskatā nav pamata.

Tomēr AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist Stukānu. Vienlaikus atzinumā ir norādīts, ka Stukānam būtu jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem un darba ētikai.

Tikmēr Stukāns noliedzis, ka prokurorei Jirgenai būtu teicis viņas celtajā trauksmes ziņojumā citētās aizskarošās frāzes vai arī uzstājis kādam celt apsūdzību bijušā premjera lidojumu lietā.