Eksperti sniedz padomus, kā Latvijai sagatavoties X stundai (+VIDEO)

Mākslīgā intelekta vadīti dronu spieti vairs nav tikai nākotnes draudi - tie ir jau šodienas hibrīdkara realitāte, pauž Vitālijs Rakstiņš, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, noturības jomas eksperts, un Sandra Zilberta, domnīcas "Veselības aprūpes sistēmu noturība" valdes priekšsēdētāja.

Šādos apstākļos drošības stiprināšanai nepietiek ar valsts resursiem vien, jo ikvienā ilgstošā krīzē tie izsīks. Mūsdienu apdraudējumi prasa pārmaiņas sadarbības kultūrā. Valsts drošības stiprināšanai ir nepieciešama līdzvērtīgu partneru iesaiste: privātā sektora gatavības sadarbība un sabiedrības pilsoniskā līdzestība. Tomēr šai sadarbībai jābūt abpusējai - tā nevar balstīties tikai uz vienpusējiem pienākumiem, ko uzliek valsts.

Absolūtās pasargātības ilūzija

Tehnoloģiju attīstība un karš Ukrainā skaidri parāda - nav iespējams nepārtraukti aizsargāt katru objektu no visiem apdraudējumiem. Kaut īstermiņā tas izdarāms, piesaistot papildspēkus kā, piemēram, nesenajās NATO Paplašinātās kaujas grupas pretgaisa aizsardzības mācībās aizsargājot Rīgas HES, ilgtermiņā tas nav reāli. Tāpēc Ziemeļvalstis ir vienojušās par totālās aizsardzības koncepciju, kuras būtība - saglabāt kritisko funkciju darbību, pat ja infrastruktūra tiek bojāta vai iznīcināta.

ES direktīva par kritisko vienību noturību (Directive on the resilience of critical entities ) uzliek dalībvalstīm pienākumu plānot ne tikai objektu, bet arī funkciju aizsardzību - sabiedrībai būtisko pakalpojumu nodrošināšanu arī kara, kiberdraudu vai dabas katastrofu laikā. Lai to īstenotu, organizācijām jāzina savas kritiskās funkcijas un jāizstrādā praktisks rīcības plāns:

-jānosaka, kurš personāls ir būtisks funkciju izpildei;

-jāizplāno rezerves darba vietas, ja ierastās telpas kļūst nepieejamas;

-jānodrošina alternatīvi elektrības un sakaru risinājumi;

-jāpārskata un jānostiprina piegāžu ķēdes drošība;

-jāizstrādā "B plāns" katram no svarīgākajiem procesiem.

Šo plānošanu sarežģī moderno uzņēmumu un biznesa modeļu ciešā sasaiste ar apakšpakalpojumu sniedzējiem, darbs bez rezervju uzkrāšanas ("just-in-time" modelis), piegādes ķēžu ievainojamība un atrašanās blakus agresorvalstij Krievijai. Tāpēc papildus tiek ieviesti aizsardzības pasākumi: ierobežojumi dronu lidojumiem, piekļuves aizsargjoslas un drošības filtri kritisko amatu un IT risinājumu izvēlē. Šie pasākumi nav vērsti pret indivīdiem vai uzņēmumiem, bet gan ir daļa no valsts drošības politikas, lai aizsargātu mūsu ikdienas dzīvei un tautsaimniecībai svarīgās sistēmas.

Privātā sektora un valsts gatavības sadarbība

Joprojām aktuāls jautājums - vai organizācijas spēj pašas aizsargāt savus objektus dažādu krīžu laikā? Ja vienlaikus tiek apdraudēti vairāki objekti, apsardzes uzņēmumiem var pietrūkt cilvēku, izīrētājiem - ģeneratoru, interneta pakalpojumu sniedzējiem - kapacitātes noturēt uzbrukumu.

Tāpēc aizsardzība jāveido jau laikus un daudzos līmeņos, balstoties uz ciešu sadarbību starp valsti un privāto sektoru. Ir uzsāktas pilsoniskās iniciatīvas, piemēram, Zemessardzes vienību veidošana kritisko objektu darbinieku vidū, taču šī pieeja nav universāla. Cita pieeja paredz piešķirt plašākas tiesības pašiem objektu drošības dienestiem, piemēram, atļauju pielietot spēku pret bezpilota lidaparātiem vai aizdomīgiem transportlīdzekļiem. Taču šādas pilnvaras būtu iespējamas tikai ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

Kritisko objektu drošība mūsdienās nav iespējama bez privātā sektora līdzdalības. Nepieciešama skaidra informācijas apmaiņa, uzņēmumu iesaiste krīzes plānošanā un legāla piekļuve aizsardzības tehnoloģijām. Bez šādas koordinācijas iespējami pārpratumi, kas krīzes brīdī var maksāt dārgi.

To uzsver arī Lielbritānijas jaunākā drošības stratēģija (The Strategic Defence Review 2025 ), aicinot slēgt "jaunu vienošanos" ar privāto sektoru, veidojot kopīgu atbildību par valsts svarīgāko funkciju aizsardzību.

Ko tad darīt katram? Pilsoniskā līdzestība un sabiedrības apziņošana krīzē

Krīzēs informācija ir izšķiroša. Latvijā iedzīvotājus "X stundā" plānots brīdināt ar sirēnām, LSM kanāliem, 112.lv lietotni un drīzumā arī ar šūnu apraidi. Taču šie kanāli var īslaicīgi nedarboties, tāpēc jāparedz alternatīvas - vietējo darbinieku un NVO tīkli, pašvaldību resursi, reģionālo mediju iesaiste ar skaidru rīcības karti.

Noturība attiecas arī uz veselības aprūpi - krīzes brīdī sabiedrība vispirms vērsīsies pie ģimenes ārstiem, farmaceitiem, aprūpētājiem. Tāpēc svarīgas mērķtiecīgas apmācības sadarbībā ar nozares organizācijām.

Līdztekus informētībai būtiska ir arī iedzīvotāju iesaiste un modrība. Ukrainas un Izraēlas pieredze rāda, ka vietējie iedzīvotāji bieži pirmie pamana draudus un palīdz novērst uzbrukumus. Arī Latvijā jau darbojas ziņošanas platformas. Drošības dienests publiskojis materiālus par aizdomīgo aktivitāšu identificēšanu pie kritiskās infrastruktūras objektiem un diversantu atpazīšanu, aicinot iedzīvotājus ziņot par šādiem gadījumiem.