Telefonkrāpnieki kļuvuši par kaitinošu un diemžēl neizbēgamu digitālā laikmeta sērgu. To centienus izmānīt internetbankas paroles vai izspiest naudu piedzīvojuši vismaz 85% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti. Turklāt pētījums apgāž mītu, ka naudu zaudējuši tikai mazizglītoti cilvēki ar vājām digitālajām prasmēm.
Pēc apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (turpmāk - BTA) pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrots, ka telefona zvanus no naudas kāriem svešiniekiem nav piedzīvojuši vien 15% respondentu. Visus pārējos kaut reizi caur tālruni vai kādu saziņas kanālu uzrunājuši svešinieki, uzdodoties par investoriem, izmeklētājiem, policistiem, bankas darbiniekiem vai tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem un ar dažādām metodēm cenšoties izkrāpt naudu.
Lielākoties viņu centieni bijuši lemti neveiksmei. 77% aptaujāto ilgās sarunās ar svešiniekiem neielaižas un pārtrauc saziņu. Taču 8% atzinuši, ka vismaz reizi ir noticējuši zvanītājam un sākuši pildīt viņu norādījumus. Trīs ceturtdaļas no šiem cilvēkiem jeb 6% no visiem sarunas gaitā gan sākuši šaubīties par zvanītāja patiesajiem nodomiem un pārtraukuši sarunu, savukārt 2% pabeiguši iesākto un tikai pēc tam attapušies, ka ir apkrāpti.
"Gadu gaitā telefonkrāpnieku metodes kļuvušas aizvien daudzveidīgākas un rafinētākas. Viņi uzdodas gan par bankas darbiniekiem, kuri mudina pasargāt uzkrājumus, aizskaitot vai izņemot naudu no "nedroša konta", likumsargiem, kuri prasa samaksu par krimināllietas neierosināšanu, ārstiem, kuriem nepieciešama samaksa par steidzamu operāciju upura tuviniekam. Krāpnieki arī sūta īsziņas ar brīdinājumiem apmaksāt sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ko pavada viltus saites. Noziedznieki prasmīgi izmanto cilvēku bailes un satraukumu, lai izspiestu naudu, tādēļ šodien pilnīgi drošs nevar justies neviens. Varam vien nodrošināties pret zaudējumiem, apdrošinot sevi un savus tuviniekus," saka BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.
Pētījums atklāj, ka no krāpniekiem nav pasargāta neviena sabiedrības grupa. Augstāko izglītību ieguvušo vidū ir tikpat liels apkrāpto īpatsvars kā starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību. Arī vecums, dzīvesvieta un ienākumu līmenis neuzrāda būtiskas atšķirības.
Par risinājumu cīņā pret kibernoziedzniekiem varētu kļūt Kiberrisku apdrošināšana, kādu pirmo reizi Latvijā sākusi piedāvāt apdrošināšanas sabiedrība BTA. Privātpersonām paredzētā polise pasargā pret vairāku veidu kiberriskiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri