RSU atklāj latviešu stereotipus par CO2 pēdām (+VIDEO)

Iespējams, tas ir kaut kas tāds, kas sākotnēji ir grūti saprotams, varbūt īsti nav skaidrs, kas ir daudz un kas ir maz. Piemēram, viena mājsaimniecība gada laikā saražo tik daudz CO2, cik sver divi ziloņi vai piecas vieglās automašīnas.

Pirms sākt šo diskusiju, ir svarīgi saprast, ko mēs īsti saprotam ar CO2 pēdu?

CO2 pēda ir veids, kā varam salīdzināt dažādas ietekmes. Citiem vārdiem, mēs šo procesu nemērām, piemēram, izzudušos ziloņos, bet izmantojam šo universālo mērrīku - CO2 pēdu. Tā ir kā sava veida universāla valūta, ar kuru iespējams mērīt ietekmi. L.Treimane papildina - līdzīgi kā tas ir maksājumos, arī šeit eksistē nosacīts CO2 budžets, kuru nevajadzētu pārsniegt. Mēs ikviens katru dienu pieņemam tūkstošiem lēmumu, un katrs no tiem rezultējas ar kādu ietekmi uz vidi. Sākot ar to, ar kādu zobu pastu mēs tīrām zobus no rīta un beidzot ar to, ko mēs darām vakarā, izmantojam ChatGPT vai skatāmies Netflix. Katrs no mūsu lēmumiem rada emisijas, piesārņojumu.

Eksistē daudz un dažādu kalkulatoru, ar kuriem ikvienam iespējams izmērīt savu CO2 pēdu - tajā jāievada informācija par to, kā mēs ikdienā dzīvojam, kādu transportu izmantojam, kādu pārtiku pērkam, kādi ir mūsu paradumi, un šis kalkulators palīdz to izrēķināt. Šis aprēķins iedod vidējo skaitli, kas var palīdzēt apjaust, kāda ir situācija. Īpaši vērtīgi šo aprēķinu veikt vēlreiz, ja notikusi paradumu maiņas, lai saprastu, vai un kas ir mainījies.

Rīgas Stradiņa Universitātes bija pētījumā atklāts, ka saistībā ar šīs problēmas uztveri sabiedrībā dominē divi virzieni. Viens - daudzi uzskata, ka Latvija ir ļoti zaļa valsts, mums šai jomā viss ir kārtībā. Un otrs - tā kā Latvija ir maza valsts, mūsu ietekme ir maza vai pat nenozīmīga, salīdzinot ar lielākām ekonomikām, un tādēļ klimata pārmaiņas sabiedrībā nav TOP temats. Galvenie ir ekonomiskie jautājumi, pēc Ukrainas kara sākuma - drošības jautājumi. Atkarībā no cilvēka vecuma, izglītības un citiem aspektiem klimata pārmaiņu problēmas ierindojas trešajā, ceturtajā vai pat piektajā vietā. Taču ir interesanta nianse, par kuru daudzi nezina - Latvija nebūt nav tik zaļa valsts, kā sabiedrībā pieņemts uzskatīt.

Pasaulē ir kvantitatīvs pētījums, ko veic Jēlas universitāte - par valstu ilgtspējas indeksu. Tie ir faktos un aprēķinos balstīti rezultāti par to, kurā vietā katra valsts atrodas pēc saviem rādītājiem. Pirms daudziem gadiem Latvijai paveicās - mēs tiešām tikām ierindoti šī pētījuma ranga otrajā vietā. Taču togad tas bija nevis tādēļ, ka mēs saskaņā ar rezultātiem atrastos šajā otrajā vietā, bet gan tādēļ, ka par mūsu valsti tai gadā nebija pieejami visi dati. Tad, kad šie dati kļuva pieejami, mēs nokritām uz astoto vietu, tad - zemāk par piecdesmito, pašlaik šajā pētījumā esam ceturtajā desmitā starp pārējām valstīm. Vienlaikus šis jaukais mīts, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, strauji izplatījās, un arī šobrīd tas bremzē jebkādu domu par ilgtspēju, jo - mēs jau esam zaļākie, kādēļ vispār kaut kas jādara.

Ļoti bieži cilvēki uzskata, ka, dzīvojot laukos, CO2 pēda ir mazāka. Taču jāatceras, ka tas pirmkārt un galvenokārt ir atkarīgs no dzīvesveida. Ja lauku iedzīvotājs katru dienu viens pats automašīnā brauc uz darbu pilsētā, 100 km dienā, tad par zaļumu runāt grūti. Tas pirmkārt ir dzīvesveida jautājums - kādā mājā jūs dzīvojat, kādu pārtiku jūs pērkat, kur jūs pērkat ikdienas preces, un lauki galu galā ir visai nosacīts jēdziens. Turklāt, ja skatāmies vajadzību piramīdu, tad laukos ļoti bieži cilvēki dzīvo mājās, kas būvētas kaut kad. Lai šīs ēkas padarītu energoefektīvas, līdzekļu nav, līdz ar to šajās mājās kurina gaisu. Uz vietas darba nav, tātad katru dienu jābrauc uz pilsētu, katru dienu savus 50 kilometrus turpu-šurpu, kopā pat simts kilometru, jo tev ir vienkārši jāizdzīvo. Turklāt tas brauciens notiek ar desmit- piecpadsmit gadu vecu dīzeli, rezultātā CO2 pēda ir būtiski lielāka nekā vienam otram pilsētniekam.

No otras puses, nedrīkst aizmirst par jau ieminēto ekonomisko faktoru - nevar nosodīt cilvēkus par to, ka viņiem nav iespēju braukt ar jaunu Teslu. Tādēļ svarīgākais ir nevis skaitīt CO2 tonnas, bet dzīvot, pārdomājot savas rīcības, un iekļaut savā lēmumu pieņemšanā CO2 emisijas - vai es šodien braukšu ar personīgo transportu, vai izmantošu vilcienu. Runa ir par ļoti vienkāršām, ikdienišķām izvēlēm, ko izdarām ik uz soļa, tas nenozīmē, ka obligāti jāpērk elektroauto un jāpērk jauna māja. Jādzīvo pārdomātāk, un tas būs ļoti daudz. Kāds pārdomu vērts ieteikums šai saistībā. Lietojot ChatGPT, cilvēki par saņemto atbildi mēdz pateikt paldies, un mākslīgā intelekta sistēma laipni atbild. Taču izrādās, ka šāda pieklājība rada milzīgu papildu enerģijas patēriņu, jo modelim jārada šī tikpat laipnā atbilde, iedarbinot apjomīgus resursus.