Proti, pēc Brusbārdes teiktā, dzimstību var veicināt ar pabalstiem, veselības aprūpi, bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību, mājokļu pieejamību jaunajām ģimenēm un sociāliem faktoriem.
Brusbārde iepazīstināja ar aktuālo situāciju Latvijas demogrāfijā, norādot, ka Latvijā vidējais dzimstības koeficients, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), vidēji turas ap 1,6. Ekonomiste to skaidroja ar ģimenes atbalsta politiku, kas tika realizēta 2013.-2015.gadā. Tostarp tika palielināti bērnu pabalsti un ieviesti dažādi stimuli ģimenēm ar bērniem. Tāpat tika uzlabota bērnudārzu pieejamība un veicināta pieeja valsts atbalsta programmai reproduktīvās veselības pakalpojumiem, lai palīdzētu risināt neauglības problēmas.
Brusbārde skaidroja, ka jaundzimušo skaitu Latvijā tieši ietekmē sieviešu skaita samazināšanās. "Jaundzimušo skaits tuvākajā nākotnē, visticamāk, turpinās samazināties, bet jautājums, cik daudz dzimstība kritīsies," teica ekonomiste. Kritumu var mazināt ienākošā paaudze un sievietes ap 40, kuru skaits ir divreiz augstāks nekā sieviešu skaits 25 gadu vecumā.
Viņa arī stāstīja, ka Latvijā jāstiprina otrā bērna politika, savukārt sieviešu īpatsvars, kurām dzimst trešais vai ceturtais bērns, Latvijā pieaug.
Kā norādīja Brusbārde, starptautiskie pētījumi liecina, ka dzimstību var ietekmēt vismaz pieci aspekti - pabalsti, veselības aprūpe, bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība, mājokļu pieejamība jaunām ģimenēm un sociālie faktori.
Attiecībā uz pabalstiem Brusbārde skaidroja, ka to ietekme ir salīdzinoši neliela, piemēram, palielinot pabalstu par 25%, dzimstības pieaugums ir ap 4%. Savukārt vienreizēji maksājumi visvairāk ietekmē ģimenes ar zemākiem ienākumiem. Viņa uzsvēra, ka pabalstiem ir pozitīva ietekme, bet tie vieni paši situāciju kardināli nemaina. Turklāt pabalsti ir regulāri jāpārskata, piesaistot tos mediānas algai vai inflācijai, vai citiem rādītājiem, jo vienreizēja pabalsta palielināšana dos ieguvumu īstermiņā, bet regulāra, ikgadēja pārskatīšana - ilgtermiņā.
Kā otru aspektu Brusbārde minēja veselības aprūpi, tajā ietverot gan jaundzimušā aprūpi, gan fertilitātes politiku.
Viņa stāstīja, ka Latvijas kontekstā vienlīdz svarīga loma var būt gan jauno topošo vecāku motivēšanai, gan atbalstam grūtniecībai arī pēc 40 gadu vecuma. Šobrīd valsts apmaksā divas medicīniskās apaugļošanas procedūras, un valsts budžeta izdevumi 2025.gadā ir 2,6 miljoni eiro.
Brusbārde skaidroja, ka katrs asistēto reproduktīvo tehnoloģiju rezultātā dzimušais bērns "izmaksā" aptuveni 4000 eiro. Tā ir gana liela summa ģimenei, turklāt tas var neizdoties, bet valsts budžeta kontekstā tas ir salīdzinoši fiskāli mazietilpīgs pasākums, lai atbalstītu jau motivētus cilvēkus, kuri vēlas radīt bērnu arī esošos apstākļos. Brusbārde arī skaidroja, ka 25% sieviešu no tām, kas saņēmušas valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, ir veikušas maksas reproduktīvās procedūras, tāpēc būtu pamats šo programmu paplašināt.
Kā vēl vienu faktoru, kas varētu veicināt dzimstību, Brusbārde norādīja bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību, uzsverot, ka citu valstu situācija liecina, ka bērnu aprūpes pieejamība ievērojami veicina dzimstības pieaugumu.
Brusbārde norādīja, ka, neraugoties uz samērā labu bērnudārzu pieejamību, Latvijā joprojām pastāv problēmas ar rindām. Turklāt pieskatīšanas iespējas bērniem līdz pusotram gadam ir ļoti ierobežotas, un aukles pakalpojuma finansējums ir salīdzinoši neliels.
Ekonomiste teica, ka jārisina jautājums par daļēja laika aukļu pakalpojumiem vai bērnudārzu grupiņām bērniem agrīnā vecumā, kas ļautu vecākiem pamazām un ātrāk atgriezties darbā, ja tāda būtu viņu izvēle. Likums Latvijā jau šobrīd ļauj saglabāt 75% no pabalsta strādājošam vecākam, bet trūkst prakses un bērnu pieskatīšanas iespēju.
Kā vēl vienu aspektu Brusbārde minēja mājokļa pieejamību, kas varētu pozitīvi ietekmēt dzimstību gados jaunākās ģimenēs. Līdz ar to mājokļa atbalsta programmām jābūt mērķētām uz šo grupu.
Ekonomiste arī teica, ka nozīme ir sociālajiem aspektiem. Pētījumi apstiprina, ka grūtības apvienot darbu un ģimenes dzīvi, stereotipi par dzimumu lomām veido vidi, kurā lēmums par bērnu radīšanu kļūst sarežģītāks, un sieviete var neizvēlēties lielu bērnu skaitu. Brusbārde skaidroja, ka Latvijā sievietes jūtas noslogotākas ar pienākumiem mājās, un vienlaicīgi stereotipi par sievietes lomu ģimenē ir stiprāki nekā vidēji Eiropas valstīs. Šajā kontekstā nozīmīga būtu ģimenei draudzīgas darba vides veidošana, kā arī valsts līdzfinansēti sabiedriskie atbalsta tīkli, kas palīdz mazināt emocionālo un praktisko spriedzi jaunajiem vecākiem.
Brusbārde teica, ka varētu ieviest arī vairākas valsts līdzfinansētas atbalsta programmas jau pēc bērna dzimšanas. Piemēram, pirmo mēnesi varētu piedāvāt medmāsas, vecmātes vai PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mammas apmeklējumu, bet divus mēnešus - atbalstu un palīdzību mājas darbos.
Tāpat viņa stāstīja par priekšlikumu, kas paredz atbalstu sarežģītās situācijās, piemēram, SOS aukles atbalstu krīzes gadījumos, īpaši solo vecākiem, plašāku atbalstu vecākiem ar bērniem invalīdiem, kā arī plašāku atbalstu sērojošiem vecākiem grūtniecības zaudēšanas gadījumā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri