Jauni Rīgas attīstības virzieni - pilsēta 15 minūtes (+VIDEO)

Cilvēku ikdiena un vajadzības mainās, un līdz ar to mainās arī priekšstats par mājokli. Ja iepriekš mērķis bija iegādāties privātmāju piepilsētā ar privātu pagalmu, tad tagad arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts mājokļiem pilsētas tuvumā. Pieaug pieprasījums pēc kompaktiem, labi izplānotiem dzīvokļiem ar augstu funkcionalitāti un vieglu piekļūstamību pakalpojumiem. Eksperts Roberts Rēboks uzsver, ka šīs izmaiņas nav tikai modes lieta - tā ir loģiska atbilde uz ekonomiskiem, vides un sabiedrības struktūras faktoriem.

Efektīvi mājokļi mainīgai dzīvei

Pieprasījums pēc dzīvokļiem pilsētas centros un tuvākajās apkaimēs turpina pieaugt visā Eiropā. "Eurostat" dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā par 12% palielinājusies to iedzīvotāju daļa, kas vēlas dzīvot kompaktos pilsētas dzīvokļos, kura tuvumā ērti pieejams sabiedriskais transports un netālu atrodas arī darba vieta. Līdzīga tendence novērojama arī Rīgā, kur pieprasījums pēc funkcionāliem dzīvokļiem pieaug gan centra rajonos, gan pieprasītākajos pašvaldību attīstītajos projektos, piemēram, Pārdaugavā, Teikā un citur.

Mūsdienās dzīvokļi kļūst arī mazāki - piemēram, guļamistabas, kas agrāk aizņēma pat 20 kvadrātmetrus, tagad biežāk tiek plānotas kompaktākas - pat uz pusi mazākas. Viena no galvenajām izmaiņām ir mājokļu izmēra samazināšanās. Taču tas nenozīmē sliktāku kvalitāti vai mazāku komfortu. Tieši pretēji - pieaug prasība pēc efektīva plānojuma un daudzfunkcionālām telpām. Arvien biežāk dzīvokļos tiek integrētas veļas telpas un, sākot no trīs istabu dzīvokļiem, arī divi sanmezgli. Tāpat mainās arī pieeja gaiteņu plānojumam - daudzos jaunajos projektos tie tiek samazināti, lai maksimāli izmantotu lietderīgo platību, un jau projektēšanas stadijā tiek domāts par vietām iebūvētajiem skapjiem.

Tāpat pēc pandēmijas pieaudzis pieprasījums pēc mājas ofisa iespējām - ne tikai kā "atzīmēta" vieta plānojumā, bet arī ar praktiskiem risinājumiem, piemēram, rozetēm, apgaismojumu un ērtu piekļuvi elektroierīcēm.

Dzīvokļi, kas spēj pielāgoties iedzīvotāju vajadzībām - no darba vietas līdz viesu istabai - tiek augsti vērtēti un piedāvā alternatīvu tradicionālajiem risinājumiem. Eiropas Komisijas ziņojumā norādīts, ka energoefektīvi un kompakti mājokļi ar pielāgojamu plānojumu ir divi no galvenajiem faktoriem, kas nosaka iedzīvotāju apmierinātību. Piemēram, arvien vairāk projektu piedāvā arī koplietošanas telpas - piemēram, svinību zāles vai kopdarba zonas, kas ļauj dzīvot kompaktāk, bet ar piekļuvi plašākai dzīves telpai.

Pircēju izvēles mēdz atšķirties atkarībā no projekta lokācijas - piemēram, projektā "Viesturdārzs" un "Arena Riga Towers" pirmie tiek izpirkti dzīvokļi ar lielāko platību, savukārt projektā "Magnolijas" - vispirms tika izpirkti divu istabu dzīvokļi. Šādas tendences mainās atkarībā no iedzīvotāju dzīves posma un vajadzībām.

Rīgas virziens: kompaktums, zaļums un tuvums

Attīstītājiem ir jāskatās tālredzīgi - ne tikai uz mājokli šodien, bet uz to, kā tas kalpos pēc 10 vai 20 gadiem. Rīgā attīstības uzsvars tiek likts uz sabalansētu plānojumu, energoefektivitāti un labiekārtotu, zaļu vidi ap ēkām. Piemēram, Rīgas attīstības plāns paredz vairākus projektus, kas balstīti 15 minūšu pilsētas konceptā - idejā, ka visas ikdienas vajadzības sasniedzamas 15 minūšu gājienā vai braucienā. Tas nozīmē ērtāku piekļūstamību izglītības iestādēm, darba vietām, sabiedriskajiem pakalpojumiem un zaļajām zonām. Rīgas teritorijas plānošanas dokumentos paredzēta jaunu apkaimju aktivizācija ar mērķi radīt līdzsvarotu dzīves vidi visos pilsētas sektoros.

Digitālās pilsētas un viedie risinājumi

Vēl viena nozīmīga joma ir digitālā infrastruktūra. Digitālās pilsētas koncepts Eiropā iegūst arvien lielāku aktualitāti, un tas ietekmē arī mājokļu attīstību. Pilsētas kļūst kompaktākas, gudrākas, zaļākas un vairāk orientētas uz cilvēku vajadzībām, kā norādījis OECD savā 2023.gada ziņojumā. Pilsētas tiek aprīkotas ar viedajiem risinājumiem - no enerģijas patēriņa uzskaites sistēmām līdz satiksmes un mobilitātes analītikai, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās ieradumus un pieņemtos lēmumus par mājokļa izvietojumu. Šīs pārmaiņas rada pieprasījumu pēc mājokļiem, kas ir ne tikai funkcionāli, bet arī savienoti ar viedām pilsētas infrastruktūrām, ļaujot maksimāli izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Piemēram, Helsinkos un Tallinā tiek aktīvi īstenotas digitālās pilsētas iniciatīvas, kas ietver viedās mājokļu sistēmas - tās ļauj iedzīvotājiem pārvaldīt enerģijas patēriņu, drošību un pat izklaides iespējas, izmantojot mobilās lietotnes un mākoņtehnoloģijas. Tas nozīmē to, ka iedzīvotāji var reāllaikā sekot līdzi sava dzīvokļa elektrības vai ūdens patēriņam, saņemt automātiskus brīdinājumus par neparastu aktivitāti, kā arī kontrolēt apgaismojumu, klimata sistēmas un multimediju iekārtas no attāluma. Arī

"Mēs izmēģinām viedo dzīvokļu konceptu, kas nodrošina iespēju attālināti regulēt siltās grīdas, rekuperācijas sistēmu un apgaismojumu, kā arī izmantot "master switch" funkciju. Pašlaik gan šis risinājums tiek rūpīgi pārbaudīts, pirms tas tiek ieviests", - tā.

Šādās pilsētās mājokļu attīstītāji arvien biežāk piedāvā dzīvokļus, kas nav tikai dzīvojamās telpas, bet daļa no daudz plašākas, integrētas pilsētas infrastruktūras, kas darbojas kā viens veselums. Piemēram, dzīvojamo ēku sistēmas var būt savienotas ar sabiedriskā transporta grafikiem, koplietošanas auto un velo punktiem, atkritumu šķirošanas un energoefektivitātes datu sistēmām, kas iedzīvotājiem ļauj ērti un ilgtspējīgi organizēt savu ikdienu.

Ko nozīmē izvēle šodien - un kā tā ietekmē nākotni?

Mājoklis nav tikai kvadrātmetri - tas ir lēmums, kas nosaka ne vien mūsu ikdienu šobrīd, bet arī dzīves kvalitāti pēc 10 vai 20 gadiem. Izvēloties, kur dzīvot šodien, mēs izvēlamies, cik ilgtspējīga būs mūsu dzīve, cik daudz laika pavadīsim ceļā, vai varēsim ērti strādāt attālināti, kā pieaugs īpašuma vērtība nākotnē un vai mūsu dzīvesvieta spēs pielāgoties dzīves pārmaiņām.

Tuvāko desmitgažu laikā pilsētas mainīsies - tās kļūs kompaktākas, gudrākas, zaļākas un vairāk orientētas uz cilvēku vajadzībām, un šo pārmaiņu ietekmi mēs jutīsim arī savos mājokļos. Tāpēc šodienas izvēlei ir liela nozīme - vai mēs dzīvosim vietā, kas atbalsta mūsu nākotnes dzīvesveidu, vai arī nāksies pielāgoties telpai, kas ar laiku kļūst par apgrūtinājumu.

Jo tālredzīgāks ir šodien pieņemtais lēmums, jo harmoniskāk tas iekļausies rītdienas pilsētas ritmā.