• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvija un vēl 11 ES dalībvalstis pieprasījušas aktivizēt izņēmuma klauzulu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 10:50, 06.05.2025


Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).


Foto: LETA

Latvija, Igaunija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija ir iesniegušas EK rakstisku pieprasījumu kā daļu no šogad martā iesniegtā apbruņošanās plāna "ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā" aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu.

EK skaidro, ka valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana nodrošina dalībvalstīm papildu budžeta telpu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.

Klauzulas aktivizēšana dos valstīm iespēju atkāpties no apstiprinātā neto izdevumu virziena vai korektīvā virziena saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šāda elastība ir paredzēta ārkārtas apstākļiem, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt, ja tiem ir būtiska ietekme uz valstu publiskajām finansēm, kā tas ir pašlaik, skaidro EK.

Tomēr, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā, atkāpe no ieteiktās neto izdevumu virzības tiks ierobežota līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) papildu aizsardzības izdevumiem katru gadu pēc aktivizēšanas līdz 2028.gadam.

Tagad EK izvērtēs dalībvalstu pieprasījumus ar mērķi nākt klajā ar ieteikumiem ES Padomei aktivizēt valstu izņēmuma klauzulu gaidāmās 2025.gada pavasara Eiropas pusgada paketes ietvaros. Pēc tam Padomei būs viens mēnesis laika, lai lemtu par šo jautājumu.

Paredzams, ka vēlāk tiks iesniegti vēl citi pieprasījumi, jo vairākas dalībvalstis ir paudušas interesi izmantot šo klauzulu, atzīmē EK.

Kā norāda Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), EK turpinās nodrošināt, ka šī elastība tiek koordinēta un palīdz ES valstīm palielināt aizsardzības budžetus, vienlaikus ievērojot stabilu budžeta politiku. "Mēs esam gatavi izskatīt arī citu valstu pieprasījumus," uzsver Dombrovskis.

Kā vēstīts, EK martā nāca klajā ar "balto grāmatu" par Eiropas aizsardzību un sagatavotību 2030.gadā. Tāpat EK nāca klajā arī ar aizsardzības tiesību aktu kopumu, kas veido daļu no plāna "ReArm Europe". Tajā paredzētas finanšu sviras ES dalībvalstīm, lai tās varētu palielināt investīcijas aizsardzībā.

Ar plānu "ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā" ir paredzēts stiprināt Eiropas mēroga aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas, savukārt "baltajā grāmatā" ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības.

Dombrovskis iepriekš uzsvēra, ka Latvijai ir nozīmīgi, ka jaunajā EK stratēģijā kā prioritāte īpaši izcelta ES austrumu robežas stiprināšana, lai kopā ar sabiedrotajiem novērstu jebkādus Krievijas un Baltkrievijas draudus.

Dombrovskis atzīmēja, ka tā sauktais "Austrumu robežas vairoga" projekts paredz veidot integrētu ES ārējās robežas pārvaldību posmos, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ietver fizisku nocietinājumu un šķēršļu izvietošanu, infrastruktūras attīstību, modernas un integrētas robežapsardzes sistēmas izveidi, kā arī citus drošības pasākumus.

Latvijas 2025.gada aizsardzības budžets ir paredzēts 3,45% no IKP jeb 1,56 miljardi eiro. Līdz šim izskanējis, ka aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP.

Izejot no iepriekšminētajiem skaitļiem, lai aizsardzības budžets šogad būtu sasniedzis 4%, tam būtu bijis jābūt par aptuveni 240 miljoniem eiro lielākam, savukārt 5% sasniegšanai būtu bijis nepieciešams par aptuveni 690 miljoniem eiro lielāks aizsardzības budžets.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Sabiedrība Šogad ir mazāk gadījumu, kuros bērni guvuši traumas

Šī gada pirmajā pusgadā bērnu traumu gadījumu skaits ir par 150 mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Lasiet arī

Sabiedrība Papildu 500 karavīru pieņemšanai dienestā nepieciešami 7,7 miljoni eiro

Papildu 500 karavīru pieņemšanai dienestā Aizsardzības ministrijai nepieciešami 7,7 miljoni eiro.

Sabiedrība Latvija par 81 miljonu eiro iegādāsies prettanku raķešu sistēmu Spike

Aizsardzības ministrija (AM) otrdien parakstījusi līgumu ar Vācijas uzņēmumu "EuroSpike" par prettanku raķešu sistēmu "Spike", munīcijas un cita ekipējuma iegādi 81 miljona eiro vērtībā, informēja AM.

Sabiedrība Prezidents piešķir augstākas dienesta pakāpes vairākiem karavīriem

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piešķīris augstākas dienesta pakāpes vairākiem karavīriem, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrība ASV armijas helikopteri «‎Apache» turpina aizsargāt mūsu valsti (+VIDEO)

Abi apkalpes locekļi spēj patstāvīgi vadīt lidmašīnu un veikt ieroču izmantošanas darbības.