Premjere: Neatkarība ir arī šodienas atbildība un izvēles (+VIDEO)

Viņa uzsver, ka šī diena pirms 35 gadiem mainīja visas Eiropas vēsturi. "Mūsu tautas gribas izpausme bija pārliecinoša un spēcīga," pauž Siliņa.

Šodien premjere aicina būt atvērtiem jaunajam, bet neaizmirst to, kas mums ir dārgs, - mūsu valodu, kultūru un vērtības.

"Latvijas spēks ir cilvēkos. Latvija būs tik stipra, cik katrs no mums, un visi kopā. Lai mums pietiek gribas darīt darbus, par ko paldies teiks mūsu bērni," svētkos vēl premjere.

Svētdienas pusdienlaikā Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē premjere pateicās cilvēkiem, kuri strādā, audzina bērnus, sargā valsti, palīdz un tic. "Es izvēlos būt daļa no Latvijas, es ticu ka Latvijas ir īpaša vieta," teica premjere.

Viņa vēlreiz norādīja, ka katrs mūsu lēmums veido Latviju. Tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus un rīkoties, kopā veidojot labklājīgāku, konkurētspējīgāku un drošu valsti, sacīja Ministru prezidente.

Uzrunā Siliņa pieminēja dažādus mūsu valsts sasniegumus, piemēram ekonomikā, aizsardzības industrijā, kā arī pieminēja animācijas filmu "Straume", uzsverot, ka Latvija turpina lepoties ar tās pasākumiem.

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 35.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.