Sprūds: Latvijas ārējā robeža tiks stiprināta

Šodien Zilupē norisinājās preses konference par Baltijas aizsardzības līnijas izbūves progresu, kurā piedalījās aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Sprūds norādīja, ka notiekošie darbi Zilupē ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas, kurai 2024.gadā kopumā atvēlēti 303 miljoni eiro.

Ministrs uzsvēra, ka līnijas izbūves mērķis ir bloķēt, novirzīt un iznīcināt potenciālo iebrucēju, un pašlaik tiek darīts viss, lai bruņotie spēki varētu aizstāvēt valsti un tās iedzīvotājus uzreiz.

Pērn tika iegādāti un daļēji izvietoti pretmobilitātes šķēršļi, bet šogad plānots iegādāties mīnas, sensoru sistēmas. No Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanai šogad paredzētajiem 45 miljoniem eiro, desmit miljoni ir atvēlēti robežsardzei, lai jau tagad stiprinātu robežas uzraudzību un drošību, informēja ministrs.

Tāpat valdība ir pēdējā saskaņošanas fāzē par pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kas atvieglos būvniecību un citus juridiskus aspektus, skaidroja Sprūds. Ministrs pieļāva, ka likumprojekta virzīšana neaizņems daudz laika.

Paralēli sauszemes ārējās robežas stiprināšanai notiek darbs arī pie gaisa aizsardzības spēju uzlabošanas, līdz ar ko jau pērn parakstīts līgums par pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi, kā arī vairāki pētniecības projektu līgumi ar pašmāju industriju par vadāmo raķešu izstrādi, elektroniskas karadarbības ieroču izstrādi un pārtveramo dronu izstrādi.

Ministrs norādīja, ka joprojām pastāv nepieciešamība atsavināt atsevišķus zemes gabalus, lai varētu izbūvēt visu nepieciešamo infrastruktūru.

Savukārt Pudāns norādīja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas iegāde ir svarīgs faktors drošības uzlabošanā. Tāpat viņš uzsvēra, ka līdz šim ir paveikts liels darbs sauszemes robežas stiprināšanā.

Pašlaik ir desmitiem teritoriju, kuras vajadzēs atsavināt robežas stiprināšanai, bet saraksts var būt papildināms, jo situācija mainās un bruņotie spēki izvērtē teritorijas nepieciešamību aizsardzības spēju stiprināšanā, informēja Pudāns, papildinot, ka robežas stiprināšanā var iesaistīties jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī privātā sektora pārstāvji.

Jau ziņots, ka NBS turpina Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanu, šogad tam atvēlot 45 miljonus eiro.

Šogad plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, minēšanas iekārtas, kā arī tiks sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Inženieru resursu novietnes izbūvēs arī Vidzemes austrumu reģionā.

Aizsardzības ministrijā (AM) sola, ka turpināsies pretmobilitātes konstrukciju materiālu iegādes no vietējiem uzņēmējiem.

Īstenojot militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, jau šobrīd kāpinātas bruņoto spēku spējas ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumu iespējas šķērsot valsts robežu, izveidojot šķēršļus un bloķējot atsevišķus ceļus.

Patlaban turpinās 400 kilometru garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietošana.

Tuvāko gadu laikā tiks izveidoti aizsardzības posteņi ar pastiprinātām konstrukcijām un nocietinājumiem, šķēršļu līnijām un sensoriem, kā arī munīcijas un mīnu noliktavas, norāda AM.

Efektīvākai Baltijas aizsardzības līnijas izveidei AM sagatavojusi Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likumprojektu.

Likumprojekts nosaka īpašu tiesisko regulējumu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai, infrastruktūras izbūvei un nekustamo īpašumu atsavināšanai pierobežā.

Piemēram, lai nodrošinātu pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi, visi nepieciešamie darbi, proti, projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi, darbu veikšanai nepieciešamie materiāli, iekārtas un tehniskais nodrošinājums, kā arī citas preces un pakalpojumi tiks iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

Tāpat likumprojekts citstarp paredz, ka uz pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi neattiecas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības.