FM konceptuāli atbalsta pensiju otrā līmeņa izmaksu atlikšanas iespēju

FM ieskatā šāds risinājums varētu palīdzēt iedzīvotājiem labāk aizsargāt ilgtermiņā veidotos uzkrājumus un sagaidīt tirgu atkopšanos, tādējādi novēršot nepieciešamību fiksēt zaudējumus nelabvēlīgos tirgus apstākļos.

Vienlaikus FM atzīmē, ka pensiju sistēmas pamatprincips Latvijā ir pirmā un otrā līmeņa sasaistīšana, tas ir, uzkrājumi no abiem līmeņiem tiek apvienoti, veidojot vienotu pensiju. Ja tiek atlikta tikai otrā līmeņa izmaksāšana, bet pirmā līmeņa pensija tiek piešķirta, tad šis princips tiek izjaukts.

Tāpēc šāda priekšlikuma izvērtēšanai un īstenošanai ir nepieciešama Labklājības ministrijas kā atbildīgās nozares iestādes iesaiste un nostāja, skaidro FM.

Jau ziņots, ka "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" valdes priekšsēdētāja Anželika Dobrovoļska aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka Latvijas valdībai ir jāievieš ilgtspējīgu risinājumu, kas akciju tirgus krituma laikā iedzīvotājiem dotu iespēju atlikt otrā pensiju līmeņa kapitāla izmaksu vai nodrošināt pakāpenisku izmaksu no ieguldījumu plāna.

Dobrovoļska skaidro, ka Latvijas pensiju sistēma šobrīd nespēj pietiekami aizsargāt cilvēkus no finanšu tirgus svārstību riskiem tieši tajā brīdī, kad aizsardzība ir visvairāk nepieciešama - pensionēšanās laikā. Esošā kārtība paredz, ka, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēkam ir jāizņem visa pensiju otrajā līmenī gadiem uzkrātā kapitāla summa. Brīdī, kad akciju tirgus piedzīvo kritumu, pensionārs ir spiests fiksēt zaudējumus bez iespējas sagaidīt tirgus atgūšanos.

"Pašlaik vienīgā iespēja izvairīties no zaudējumu fiksēšanas ir atlikt došanos pensijā. Taču tas nav iespējams visiem - veselības stāvokļa, nodarbinātības iespēju vai personīgu apstākļu dēļ," pauž kompānijas pārstāve, norādot, ka tāpēc pensiju pārvaldnieki jau vairākus gadus aicina Latvijas Banku un Labklājības ministriju ieviest ilgtspējīgu risinājumu - iespēju atlikt otrā pensiju līmeņa kapitāla izmaksu vai nodrošināt pakāpenisku izmaksu no ieguldījumu plāna.

Viņa atzīmē, ka šāda pieeja jau ir bijusi izmantota - Covid-19 krīzes laikā tika pieņemti pagaidu grozījumi likumā, kas ļāva topošajiem pensionāriem atlikt izmaksas par diviem gadiem. Pēc straujā krituma finanšu tirgos 2020.gada otrajā pusē sekoja biržu kāpums, kas ļāva topošajiem pensionāriem saglabāt būtisku daļu uzkrātās summas. Tātad šī prakse ir iespējama un pierādījusi savu efektivitāti. Nav iemesla vilcināties - līdzīga iespēja jāievieš kā pastāvīgs risinājums, īpaši šobrīd, kad tirgi piedzīvo lejupslīdi.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.