TM informatīvajā ziņojumā par risinājumiem politisko partiju darbības uzraudzībai norādīts, ka pašlaik politisko partiju reģistrā to biedri netiek ierakstīti un Uzņēmumu reģistrā (UR) nav iespējams pārbaudīt, vai biedru reģistros norādītā informācija atbilst Fizisko personu reģistra datiem, vai visas sarakstā norādītās personas ir reāli eksistējošas, un vai viena un tā pati persona nav norādīta vairāku partiju biedru reģistros.
Ministrijā uzsver, ka jautājumā par partijas biedru reģistru būtu izdalāmi divi galvenie aspekti - partijas biedru skaita atbilstība reālajai situācijai un sabiedrības piekļuve biedru reģistra informācijai.
Kā uzsver TM, problēma ir ne tikai tajā, ka netiek pārbaudīti sarakstos ietvertie dati par biedriem, bet netiek arī veikta kontrole, skaidrojot, vai sarakstos esošās personas patiešām ir partijas biedri. Tāpat netiek pārbaudīts, vai ziņas biedru reģistros patiešām tiek aktualizētas.
Ministrijā atgādina, ka Latvijā var darboties tikai tādas politiskās partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu, bet politiskajā partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei jābūt Latvijas pilsoņiem.
Ja persona vēršas UR ar lūgumu veikt pārbaudi, vai tā ir konkrētas politiskās partijas biedru reģistrā, šāda informācija manuāli tiek pārbaudīta un interesentam sniegta, norāda ministrijā.
Ministrijā norāda uz Igaunijas pieredzi. Tur kompetentās iestādes tīmekļvietnē ir pieejams saraksts ar katras partijas biedriem, norādot viņu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un datumu, no kura persona ir attiecīgās partijas biedrs. Tāpat TM atzinīgi novērtē Igaunijas pieeju, kurā dzimtsarakstu nodaļa nodrošina labojumus datos attiecībā uz mirušām personām, šo informāciju sniedzot arī pašām partijām un attiecīgi nodrošinot to reģistru precizitāti.
Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas apstākļos publiski pieejami politiskās partijas biedru saraksti var radīt atturošu efektu un mazināt jaunu biedru piesaisti, uzsver ministrijā, paužot, ka uz minēto apstākli ir vērsuši uzmanību arī partiju pārstāvji.
Politisko partiju likumā būtu nepieciešams veikt grozījumus un paredzēt, ka ziņas par partijas biedriem UR tiek iesniegtas UR izveidotajā speciālajā tiešsaistes formā, uzskata ministrijā, papildinot, ka ar šādiem grozījumiem visefektīvāk varētu atrisināt identificētās problēmas attiecībā uz partijas biedru skaitu, vienlaikus arī atvieglojot UR darbu, sniedzot atbildes uz informācijas pieprasījumiem.
Ieviešot šādu risinājumu, UR būtu tiesības pārbaudīt visu nepieciešamo informāciju saistībā ar partijas biedru reģistru, piemēram, vai dati politiskās partijas biedru reģistrā ir aktuāli un korekti.
Lai ziņas par partijas biedriem varētu iesniegt speciālajā tiešsaistes formā, UR pakalpojumu portālā būtu nepieciešams izveidot speciālu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka partijas pārstāvim, piemēram, valdes loceklim būtu iespējams ievadīt datus par politiskās partijas biedriem UR pakalpojumu portālā strukturētu datu veidā.
Ministrijā uzsver, ka partija biedru reģistru ar aktuālo informāciju UR iesniegtu tāpat kā līdz šim tikai vienu reizi gadā - līdz 1.martam, nevis pēc katrām izmaiņām biedru sastāvā.
Ieviešot šo risinājumu, vismaz daļēji tiktu nodrošināta partiju biedru sastāva precīza uzskaite, pārliecināti ministrijā.
Vienlaikus TM uzskata, ka ir nepieciešams pārvērtēt Politisko partiju likumā noteikto, ka partijas biedru vārds un uzvārds ir vispārpieejama informācija un ar to var iepazīties ikviens, un šādas normas atbilstību Datu regulai un Satversmes 96.pantā nostiprinātajai privātās dzīves neaizskaramībai.
Turpmāk šāda informācija būtu atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju, ko varēs pieprasīt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, uzskata TM.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka Politisko partiju likums būtu precizējams, nosakot gadījumus, kad partijas darbības apturēšana un izbeigšana būtu iespējama ar UR vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu.
TM arī norāda uz ilgstošiem politisko partiju vai apvienību likvidācijas procesiem.
Pēc UR tīmekļa vietnē pieejamiem datiem politisko partiju reģistrā ir 71 partija un 13 partiju apvienības. Likvidācijas procesā atrodas 19 partijas un četras partiju apvienības. 14 partiju un trīs partiju apvienību darbība izbeigta ar tiesas lēmumu, savukārt piecu partiju un vienas partiju apvienības darbība izbeigta ar partijas pārvaldes institūcijas lēmumu.
Likvidācijas procesi ilgāk par pieciem gadiem ir 14 partijām un četrām partiju apvienībām.
UR 2020.gada novembrī KNAB sniedzis ziņas par 79 politisko organizāciju un apvienību biedru reģistriem uzsver ministrijā, papildinot, ka to skaits nav uzskatāms par objektīvu rādītāju, vērtējot politisko aktivitāti Latvijā. Proti, 20 no reģistrā iekļautajām politiskajām organizācijām un apvienībām bija likvidācijas procesā, savukārt par 14 politisko organizāciju un apvienību statusu informācijas nebija, kā arī UR nebija saņēmis iesniedzamo informāciju par to biedru reģistru 2020.gadā.
2022.gada jūnijā secināts, ka šie dati norāda uz nepieciešamību izvērtēt kārtību, kādā politisko organizāciju izslēdz no politisko organizāciju reģistra, tādējādi nodrošinot skaidru, saprotamu un efektīvu politisko organizāciju un to apvienību likvidācijas procedūru.
Ministrijā norāda, ka neviens normatīvais akts neregulē maksimālo termiņu, kādā būtu veicamas visas partijas likvidācijas darbības. Tāpat nav tiesiska pamata partijas, kuras atrodas ilgstošā likvidācijas procesā, izslēgt no politisko partiju reģistra.
Tādējādi pastāv ilgstoši likvidācijas procesi, kuri ilgst pat 13 gadus, kas liecina par to, ka likvidatori bieži vien pret saviem pienākumiem izturas nerūpīgi un neveic likvidācijas procesu līdz galam.
Attiecībā uz tām partijām, kas reģistrētas partiju reģistrā, kas tika vests saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", bet netika pārreģistrētas politisko partiju reģistrā, būtu nepieciešams veikt grozījumus Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likumā, uzskata ministrijā.
Normatīvais regulējums varētu tikt veidots tāpat, kā tas tika noregulēts Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām, kuras uzsāktu likvidācijas procesu dēļ netika pārreģistrētas biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Respektīvi, tiktu noteikts termiņš, kādā UR publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to partiju sarakstu, kas likumā noteiktajā kārtībā nav likvidētas, uzaicinot kreditorus noteiktā termiņā paziņot par mantiskajiem prasījumiem pret šo partiju un iecelt likvidatoru.
TM informatīvai ziņojums nodots publiskai apspriešanai līdz 14.aprīlim.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri