Apdrošinātāji: skrejriteņu lietotāji Latvijā gūst ļoti smagas traumas (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 14:00, 05.04.2025 0

Vadītāji zaudē līdzsvaru, izvairoties no šķēršļiem, uzbrauc uz apmalēm un akmeņiem.

 

Pavasarī, kad elektroskrejriteņu lietotāji satiksmē kļūst aizvien aktīvāki, atgriežas arī ar tiem saistītie satiksmes riski. Pirmais pieteikums par traumu, kas gūta, krītot no skrejriteņa, šogad saņemts jau martā, bet pērn apdrošināšanas atlīdzībām pieteikti ap 50 šādu negadījumu. Skrejriteņu vadītāji vissmagāk cietuši sadursmēs ar automašīnām, kuras nav devušas tiem ceļu. Vienlaikus ļoti smagas galvas traumas ir gūtas arī it kā vienkāršos kritienos, norādot uz to, cik svarīgs drošības elements ir aizsargķivere.

Skrejriteņu negadījumu scenāriji ir ļoti dažādi - no neveikliem kritieniem līdz pat nopietnām sadursmēm ar gājējiem, velosipēdiem un automašīnām. "Visbiežāk saņemam nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par kritieniem, kas notikuši nejaušības dēļ vai neprasmīgas, pārgalvīgas braukšanas rezultātā. Skrejriteņu vadītāji zaudē līdzsvaru, izvairoties no šķēršļiem, uzbrauc uz apmalēm un akmeņiem, iebrauc bedrēs vai pārāk strauji bremzē. Notiek arī sadursmes ar velobraucējiem, nespējot sadalīt koplietošanas celiņus, un ar gājējiem, kuriem uz ietves ir priekšroka. Pat, ja braukšanas ātrums nav liels, šādos kritienos gūtās traumas mēdz būt ļoti smagas, sevišķi, ja nav lietota aizsargķivere, kā arī elkoņu un ceļu sargi," stāsta eksperte Sanita Rubene.

Bīstamākās traumas, kas tiek gūtas kritienos no skrejriteņiem, ir triecieni galvai un smadzeņu satricinājumi. "Nereti tiek nobrāzta arī seja, sasisti vaigi un deguns, izsisti zobi. Tāpat biežas ir roku traumas, jo cilvēki krītot cenšas balstīties uz rokām, un kāju, ceļgalu, potīšu izmežģījumi un lūzumi, ribu un sānu sasitumi," aktuālākos kritienu riskus uzskaita S. Rubene.

Vēl viena, īpaši izceļama, negadījumu kategorija, ir skrejriteņu sadursmes ar auto. Šajās situācijās parasti ir vainojama autovadītāju neuzmanība, liecina saņemtie atlīdzību pieteikumi. "Līdz ar aktīvās skrejriteņu sezonas sākumu autobraucējiem ir sevišķi jāuzmanās, veicot pagriezienus vietās, kur jāšķērso veloceliņi vai ietves, un izbraucot no iekšpagalmiem. Traģiskākās skrejriteņu un auto sadursmes notiek tieši šādās vietās, kad autovadītāji nepamana ātri tuvojošos skrejriteņus un nedod tiem ceļu," uzsver ekpserte.

Tā kāds autovadītājs, veicot kreiso pagriezienu krustojumā, nedeva ceļu pretī braucošajam skrejritenim, kura vadītājs kritienā guva ceļgala traumu. Cietušajam izmaksāja OCTA atlīdzību 11 900 eiro apmērā. Kādā citā gadījumā automašīna iegriezās pagalmā, šķērsojot ietvi, uz kuras sadūrās ar skrejriteni. Skrejriteņa vadītājs avārijā guva smagas galvas traumas un tika nogādāts reanimācijā, bet izmaksātās atlīdzības summa sasniedza 18 600 eiro.

Piektdaļa negadījumu - alkohola reibumā

Valsts policijas dati liecina, ka pēdējos trīs gados ar skrejriteņiem saistīto ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies, tomēr joprojām saglabājas salīdzinoši augsts - 2022.gadā reģistrēti 416 negadījumi, 2023.gadā - 420, bet 2024.gadā - 347. Aptuveni piekto daļu no tiem veido sadursmes, kurās skrejriteņu vadītāji bijuši alkohola reibumā - pērn reģistrēti 73 šādi gadījumi.

Tāpat regulāri tiek konstatēta pasažieru pārvadāšana ar skrejriteni un braukšana bez ķiveres, kaut arī no 2024.gada elektroskrejriteņu vadītājiem līdz 17 gadu vecumam ķivere ir obligāta. Par tās nelietošanu iespējams saņemt naudas sodu no 10 līdz 70 eiro.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone norāda, ka statistikas uzlabojums pēdējā gadā, iespējams, ir saistīts ar pieaugošo sabiedrības informētību par skrejriteņu vadītāju atbildību un iespējamām sekām: "Skrejriteņu vadītāji kļūst apzinīgāki, tomēr vēl joprojām redzam daudz pārkāpumu - gan saistībā ar braukšanu reibumā, gan skrejriteņa vadīšanu bez ķiveres. Aicinām visus - īpaši jauniešus - sekot līdzi visiem noteikumiem un būt atbildīgiem. Atceries - ar skrejriteni nedrīkst vest pasažieri, pārvietoties reibumā vai apdraudēt citus satiksmes dalībniekus."

Par personīgo drošību atgādina arī "Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks: "Skrejriteņu vadītājiem jāatceras, ka ceļu satiksmē viņi ir mazāk aizsargāti attiecībā pret autovadītājiem. Pat, ja pēc noteikumiem ir taisnība, sadursmes gadījumā vairāk cietīs tieši viņi. Tādēļ ir vērts primāri domāt par savu drošību - izvēlēties piemērotu ātrumu, būt vērīgam krustojumos, pie vārtrūmēm un izbrauktuvēm, kā arī pārvietoties ar saprātīgu distanci no ietves malas. Tāpat ir būtiski novērtēt savas braukšanas prasmes un vienmēr lietot atbilstošu ekipējumu - ķiveri, ceļu un elkoņu sargus, cimdus."

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Braže: Ģeopolitiskie izaicinājumi ir pārāk lieli

Neatkarīgi no attāluma mēs visi esam vienā laivā, un ģeopolitiskie izaicinājumi ir pārāk lieli, lai tos risinātu individuāli, NATO ārlietu ministru sanāksmē piektdien teica Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Sabiedrība Sestdien gaidāms sniegs un stiprs vējš

Sestdien Latvijā brīžiem gaidāmi nokrišņi, pārsvarā sniegs un putenis. Vietām - galvenokārt valsts austrumu daļā - snigs intensīvi, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Arī Jaunā VIENOTĪBA iesniedz Rīgas sarakstu pašvaldību vēlēšanās

Vēlēšanu komisijas turpina sarakstu pieņemšanu dalībai pašvaldību vēlēšanās.

Sabiedrība Vaidere: Jaunie muitas tarifi radīs dārdzības pieaugumu gan ASV, gan Eiropā

Pret Eiropas Savienību (ES) izsludināto muitas tarifu ieviešana radīs dārdzības pieaugumu gan ASV, gan Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Lasiet arī

Sabiedrība Ārsts komentē riteņbraucēju un skrejriteņu vadītāju gūtās traumas

Drošības pasākumu ignorēšana un izvairīšanās no aizsargekipējuma lietošanas ir cieši saistīta ar iedzīvotāju zemo izpratni par ceļu satiksmes drošības pamatprincipiem un robiem ceļu satiksmes noteikumos, norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vilkmanis.

Ekonomika Latvijā ražotie elektriskie skrejriteņi ir pieprasīti dažādās nozarēs (+VIDEO)

“Praktiski katru nedēļu mēs sastopamies ar interesi vai kādu jaunu pielietojuma veidu".

Sabiedrība Rīga stājas spēkā elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumi

No šodienas Rīgā stājas spēkā koplietošanas elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumi.

Interesanti fakti Gatavojas no maija Rīgā ieviest jaunos ierobežojumus elektroskrejriteņiem

Rīgas pašvaldības policija (RPP) šodien tikās ar koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu pakalpojumu sniedzējiem, gatavojoties no maija galvaspilsētā ieviest jaunos ierobežojumus elektroskrejriteņiem.