Siliņa mudina pastiprināt spiedienu pret Krieviju

Viņa norādīja, ka patlaban veidojas labas gribas koalīcija, kuru vada Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Koalīcija apvieno valstis, kuras grib un var panākt taisnīgu mieru Ukrainā, un to izdarīt arī ar spēku. Pēc premjeres paustā, valstu līderi ir vienojušies, ka taisnīga miera panākšanā Ukrainā ir vajadzīgs visu spēks.

Pēc Siliņas paustā, pirmajā solī izaicinājums piespiest Krieviju pārtraukt uguni uz 30 dienām. Viņa uzsvēra, ka Ukraina grib uguns pārtraukšanu, lai tālāk turpinātu īstas miera sarunas. Ministru prezidente klāstīja, ka virtuālajā sanāksmē pārrunāti elementi Krievijas piespiešanai piekrist šai uguns pārtraukšanai.

Premjere akcentēja, ka gan Stārmers, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra sankciju pret Krieviju turpināšanu un stiprināšanu. Viņa piebilda, ka, neskatoties uz dažādo informāciju masu medijos, jāsaprot, ka iespējas stiprināt sankcijas ir ļoti nopietnas. Siliņa klāstīja, ka ēnu kuģu flotes pakļaušana sankcijām vēl nenozīmē, ka citu variantu vairs nav. Viņa uzsvēra, ka jāturpina darbs pie Krievijas ekonomikas iegrožošanas.

Tāpat viņa norādīja, ka svarīgi ir turpināt sniegt militāru atbalstu Ukrainai, lai tās armija būtu spēcīgāka un turpinātos militārais nodrošinājums. Pēc Ministru prezidentes domām, pagājušās nedēļas Eiropadomes lēmums par kopīgu aizsardzības industrijas stiprināšanu Eiropā ir labs lēmums. Turklāt piedāvātais risinājums par finansējumu paredz, ka valstis varēs pašas iegādāties dažādas militārās preces un nodot tās Ukrainai.

Viņa klāstīja, ka Ukraina uz vietas ir gatava ražot vairāk, un aicināja valstis finansēt ražošanu Ukrainā. Premjere skaidroja, ka tādējādi Ukraina ne tikai var apgādāt savu armiju un nodrošināt savas vajadzības, bet arī ir gatava pārdot vai ļaut valstīm iegādāties to, kas vajadzīgs kopējai Eiropas drošībai. Siliņa secināja, ka līdz ar to Eiropa kļūs neatkarīgāka un varēs drīzāk saņemt vajadzīgās militārās spējas, jo neesot noslēpums, ka militāro preču pasaulē trūkst.

Ministru prezidente uzsvēra, ka ir būtiski, lai Ukrainas un ASV sarunās piedalītos arī Eiropa. Viņa piebilda, ka tas bija viens no šodienas sarunu elementiem. Ukrainas prezidents esot apliecinājis, ka ukraiņi ir gatavi mieram, bet jautājumu, kas attiecas uz Krieviju, ir daudz. Siliņa uzsvēra, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija to labi saprot, un Latvija daudz zina par Vladimiru Putinu.

Premjere norādīja, ka sanāksmē atbalstījusi labas gribas koalīciju, kā arī pieminēja NATO Austrumu flanga stiprināšanu. Viņa saņēmusi apliecinājumu no citu valstu līderiem, ka tie labi saprot NATO Austrumu robežas drošības nozīmīgumu. Siliņa norādīja, ka sarunā piedalījās arī Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, kurš pauda izpratni par Baltijas valstu un šī reģiona drošības svarīgumu.

"Manuprāt, saruna apliecināja, ka mēs faktiski veidojam jaunu, zināmā veidā arī juridisko rāmi, kādā turpināsim darbu. Sarunā piedalījās arī Eiropas Savienības pārstāvji, taču labas gribas koalīcija būs daudz plašāka par Eiropu kā tādu, jo runa ir par drošību Eiropā, piedaloties Kanādai, Austrālijai, Jaunzēlandei, Turcijai. Labas gribas koalīcija aptver plašāku valstu loku, kas varētu garantēt mieru Ukrainā," teica Siliņa.

Ministru prezidente preses brīfingā pieminēja arī Polijas premjerministra Donalda Tuska atbalstu solim izstāties no līguma par kājnieku mīnu aizliegumu, kas pazīstams arī kā Otavas konvencija. Viņa akcentēja, ka šonedēļ uzdevusi aizsardzības ministram un ārlietu ministrei sagatavot priekšlikumus valdībai par tālāko rīcību saistībā ar Otavas konvenciju. Siliņa apliecināja, ka par šo jautājumu vēl notiks diskusijas, taču viņa no abām ministrijām sagaida skaidrus priekšlikumus.

Taujāta, kādas vēl sankcijas pret Krieviju ir piemērojamas, Ministru prezidente apliecināja, ka amplitūda, kur izvērsties, ir liela. Viņa norādīja, ka ES dalībvalstis regulāri pārapstiprina sankcijas, apliecinot gatavību tās turpināt. Pēc Siliņas paustā, lai saprastu labas gribas koalīciju un tālākos soļus militārā jomā, sestdien notika politiskā diskusija, bet tai sekos dažādas tikšanās starp militārpersonām un drošības padomniekiem, kurās varēs vienoties par militāro formātu, kādā koalīcija strādās.

Viņa arī klāstīja, ka Latvija Ukrainai patlaban atvēl 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija ir gatava apmācīt 4000 karavīru un nodrošināt ekipējumu, un rehabilitē Ukrainas karavīrus. Premjere sacīja, ka Latvija ir daudz darījusi, un to apzinās arī Ukrainas prezidents un citas NATO dalībvalstis.

"Jāatceras, ka mūsu pienākums ir nodrošināt šī reģiona un NATO drošību augstā līmenī. Mans aicinājums tām Eiropas valstīm, kuras Ukrainas atbalstā ne tuvu nav sasniegušas 0,25% no IKP, ir turpināt sniegt palīdzību, lai tuvotos tam apmēram, kāds ir Latvijai," sacīja Siliņa.