Ārvalstu studenti Latviju izvēlas galvenokārt praktisku iemeslu dēļ

Latvija kā studiju galamērķis bija primārā izvēle pusei respondentu. Visbiežāk šādu atbildi minēja Āzijas studenti - 65,5%. Turpretim Rietumeiropas studentu vidū šis rādītājs bija uz pusi mazāk - 28,6%.

Visretāk Latviju kā pirmo studiju galamērķi norādījuši studenti no Francijas (14,3%) un Nīderlandes (15,8%). Pētnieki to skaidro ar augsto konkurenci par studijām šajās valstīs. Ārvalstu studenti nereti izkonkurē vietējos, un vietējiem studentiem nākas meklēt studiju iespējas ārpus savas valsts, lai iekļūtu konkurētspējīgā universitātē.

Latvijas popularitāte kā studiju galamērķim ir atkarīga arī no studiju jomas, atzīmē pētnieki. Medicīnas un labklājības programmu studentu vidū Latviju kā pirmo izvēli norādīja 34,6% respondentu. Pētnieki to saista ar spēcīgu konkurenci medicīnas studiju izmaksām Rietumeiropā, kas liek studentiem apsvērt alternatīvas valstis.

Salīdzinot ar 2016.gadu, ir mainījušās ārvalstu studentu prioritātes, izvēloties Latviju kā studiju galamērķi. Tādi faktori kā studiju valodas pieejamība un vēlme pieredzēt jaunu kultūru vairs nav tik nozīmīgi kā agrāk.

Šīs izmaiņas cieši saistītas ar būtisku studiju programmu angļu valodā pieaugumu Latvijas augstskolās, norāda pētnieki. Reaģējot uz pieprasījumu, valsts un privātās augstskolas ir paplašinājušas savu piedāvājumu. Piemēram, Latvijas Universitātē 2016.gadā bija tikai sešas programmas angļu valodā, bet tagad to skaits ir pieaudzis līdz 53.

Angļu valodas pieejamība tagad tiek uztverta kā pašsaprotama priekšrocība, teikts pētījuma ziņojumā.

Savukārt mazāku vēlmi pieredzēt jaunu kultūru pētnieki saista ar praktiskāku pieeju - studentiem arvien svarīgāk kļūst atrast pieejamas dzīvošanas un studiju iespējas, nevis koncentrēties uz emocionāli patīkamām vai ekskluzīvām pieredzēm. Arī droša dzīves vide ir kļuvusi par būtisku faktoru studentu izvēlē.

Vairums ar reputāciju un izglītības kvalitāti saistītie faktori 2024.gadā līdzīgi kā 2016.gadā bijuši būtiski salīdzinoši nelielam studentu skaitam. Piemēram, 2024.gadā pētniecības un izglītības kvalitāti izvēlētajā augstskolā kā svarīgu atzīmējuši 21% respondentu, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā.

Lielākā daļa ārvalstu studentu ir apmierināti ar savu pieredzi Latvijā. Teju 77,4% aptaujāto ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar studiju valodu, 70,6% - ar dzīves kvalitāti, ieskaitot dzīvesvietu, ēdināšanu, citus ikdienas aspektus. Ar studiju programmām un mācību procesu ir apmierināti vai ļoti apmierināti 69% respondentu.

56% studentu jūtas apmierināti vai ļoti apmierināti ar sabiedrības toleranci pret citu kultūru pārstāvjiem. 17,7% respondentu ir neapmierināti vai ļoti neapmierināti. Vislielāko neapmierinātību ar sabiedrības attieksmi pauž Ziemeļeiropas studenti (26%). Savukārt Indijas izcelsmes studentu vidū tie ir tikai 12% respondentu.

Aptaujas gaitā studentiem tika lūgts izvērtēt savas asociācijas ar Rīgu un Latviju. Lielākā daļa atzīmē, ka Latvija ir auksta (62%), savukārt Rīga visbiežāk tiek raksturota kā skaista (60%).

Rīgas un Latvijas tēls visvairāk atšķiras attiecībā uz "moderno" un "lauciniecisko" tēlu, kur atšķirība ir attiecīgi 33 un 29 procentpunkti. Tāpat 23 procentpunktu atšķirība novērojama starp asociācijām "jautra", "klusa" un "lēta". Tikai 21% respondentu uzskata, ka gan Latvija, gan Rīga ir "pieklājīgas".