Tiesībsargs: ar seksuālo uzmākšanos augstskolās saskāries katrs ceturtais

Bieži vien seksuālās uzmākšanās upuri izvēlas neziņot par notikušo, jo neuzticas atbildīgajām institūcijām, skaidro birojā.

Tiesībsarga aptaujā par seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolu vidē atbildes sniedza 3218 respondenti. No tiem 2595 respondenti bija studējošie un absolventi, 401 mācībspēks, kā arī 222 pārējie personāla darbinieki.

Komentējot aptaujas rezultātus, tiesībsargs norāda, ka visbiežāk uzmākšanās notikusi katras sociālās grupas iekšienē. Proti, students uzmācies kādam citam studentam, tas pats attiecināms arī uz citām grupām.

Kā biežākā pāridarījuma notikuma vieta visvairāk minēta lekciju telpa, kur uzmākšanās apstiprināta 41% gadījumu. Savukārt kā konkrētā nepatīkamā pieredze šajos gadījumos minēti nepiemēroti skatieni, uzmācīgi, aizskaroši joki, nevēlama pieskaršanās, apskāvieni vai skūpsti.

Biroja veiktā aptauja liecina, ka galvenās sabiedrības grupas, kas var tikt pakļautas seksuālās uzmākšanās riskam augstskolās, ir sievietes, LGBTQ+ kopienai piederīgie un ārvalstu studenti.

Tiesībsargs norāda, ka teju visās jeb 34 no 35 Latvijas augstskolām ir izstrādāti ētikas kodeksi. Tos papildina arī Dzimumu līdztiesības plāni, kas izstrādāti 22 no 35 augstākās izglītības iestādēm.

Lai gan šie dokumenti ir izstrādāti, tomēr tajos līdz šim bieži vien trūkst konkrētas informācijas vai definīcijas par seksuālo uzmākšanos, kas liecina par nepietiekamu uzmanības pievēršanu šai problēmai, vērtē tiesībsargs.

Lielākoties Latvijas augstskolās nav pieredzes seksuālās uzmākšanās gadījumu izskatīšanā, tomēr augstskolas uzskata, ka to ētikas komisijas varētu būt atbildīgas par šādu gadījumu vērtēšanu. Ētikas komisijas savā procesā var piesaistīt juristus un citus speciālistus, kas nodrošina juridisko atbilstību un kompetenci.

Kā norāda birojā, seksuālā uzmākšanās nav tikai individuāla pārkāpuma vai atsevišķu incidentu rezultāts - tā ir plašākas kultūras un institucionālās sistēmas izpausme, kurai raksturīga dzimumu nevienlīdzība, nepietiekama atbildība un, bieži vien, cietušo klusēšana. Tāpat seksuālās uzmākšanās problēma balstīta dziļākās strukturālākās problēmas, kas skar Latvijas un Eiropas sabiedrību kopumā.

Seksuālā uzmākšanās ir zināma arī citās valstīs, ko apliecina gan pētījumi, gan incidenti studiju vidē. Tomēr, kā norāda tiesībsargs, Eiropas Savienības prakse rāda, ka atšķiras izglītotības un informētības līmenis par to.

Tradicionāli augstāks tas ir piemēram, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā un Beļģijā, bet zemāks - Portugālē, Rumānijā un Bulgārijā. Tāpat atšķirīgas ir sankcijas - no naudas soda līdz pat brīvības atņemšanai.

Birojā uzsver, ka seksuālās uzmākšanās skandāli citu valstu augstskolās ir bijuši katalizatori, lai izveidotu drošāku vidi. Piemēram, ir noteiktas atbalsta personas vai izveidots ombuda institūcija konkrētā augstskolā, kas risina jautājumus, kas skar seksuālo uzmākšanos. Ja cietusī puse izvēlas turpināt procesu, tad situācijas risināšanā iesaistās arī augstskolas ētikas komisija.

Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves norāda, ka ceļš uz pozitīvām pārmaiņām ir izglītošana, informēšana, iesaistīšanās un ziņošana.

"Mēs nedrīkstam klusēt par šādiem gadījumiem - varmākas var apturēt tikai tad, ja viņi apzinās, ka sods ir neizbēgams," uzsver Ilves.

Kā skaidro birojā, seksuālā uzmākšanās ir nevēlama uzvedība, kas var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska ar mērķi vai sekām aizskart cilvēka cieņu. Piemēram, nevēlami pieskārieni, apskāvieni, satveršana, skūpstīšana, kniebšana, masāža, seksuāli aizskarošas piezīmes, seksualizēti joki, komentāri par ārieni vai privāto dzīvi. Tā var izpausties arī kā dzimumakta imitēšana, atkailināšanās, skaņas, sekas mīmika, erotisku vai pornogrāfisku attēlu demonstrēšana.

Būtiski to nejaukt ar flirtu, kas ir abpusēju simpātiju izrādīšana, patīkama abām pusēm, piemēram, koķetēšana.

Birojā skaidro, ka vide, kurā seksuālā uzmākšanās var izpausties, parasti ir tāda, kurā dominē varas ļaunprātīga izmantošana, zema atbildības sajūta un tāda sociālā dinamika, kas atbalsta vardarbību. Lai novērstu šādas situācijas, ir būtiski veidot iekļaujošas, emocionāli drošas vides, kurās aktīvi strādā pie apmācībām, vadlīniju ieviešanas jebkādas vardarbības gadījumā un pārkāpumu novēršanas, uzsver birojā.