Farmācijas giganti izvairās maksāt nodokļus Latvijā?

Kopš medikamentu cenu “reformas” uzsākšanas paaugstināta uzmanība pievērsta gan aptieku tīkliem, gan vairumtirdzniecības noliktavām. Tomēr ir vēl viens, pat varētu teikt atslēgas posms šajā cenu veidošanas ķēdē — zāļu ražotāji.

«Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu», - raksta diena.lv.

Ārvalstu uzņēmumi, kas Latvijā realizē savu produkciju vai pakalpojumus, šeit var reģistrēt uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, filiāli vai arī meitasuzņēmumu – sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrības (AS) veidā. Saimniecisko darbību Latvijā var veikt – kā meitasuzņēmums, kā filiāle (abas jāreģistrē UR) vai kā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, ko reģistrē tikai Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāju, (bet ne kā ārvalsts komersanta pārstāvniecība). Filiāles jēdziens pēc būtības atbilst pastāvīgajai pārstāvniecībai, tikai atšķiras to reģistrācijas veids (filiāle – UR, pastāvīgā pārstāvniecība – VID). Lursoft dati praktiski parāda, ka uzņēmumi maksā vislielākos nodokļus, filiālēm nodokļi ir, bet pārstāvniecībām netiek norādīti nedz nodokļi, nedz apgrozījums, nedz peļņa. Proti, jāsaprot, ka šīs pārstāvniecības nav nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, kas oficiāli veic saimniecisko darbību. Dabā tas izskatās šādi – pārstāvniecība veic izpēti, sameklē klientu, bet pirkums ir no ārvalstu kompānijas tieši.

Kā ziņo diena.lv, summāri kopējais reālais zāļu tirgus Latvijā pat pārsniedz 520 miljonus eiro, no kuriem tikai 5% jeb 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju zāles. Pārējās zāles jeb 95% no visa apjoma importē. Proti, noapaļojot varam teikt, ka importēto zāļu apjoms tirgū 2023. gadā ir 500 miljoni eiro.

Jāpiebilst, ka līdz 80% zāļu cenas aptiekā veido tieši ražotāja cena!