• Ardis,
  • Ingrīda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Deputāts: Tā nav tā pareizā formula, kādā veidā saliedēt sabiedrību

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 16:46, 27.02.2025


Saeimā šodien jau trešajā (galīgajā) lasījumā tika skatīti grozījumi Kārtības rullī.



Daļa grozījumu bija saistīti ar valodām, kuras izmanto Saeimas deputāti parlamenta sienās. Proti, Nacionālās apvienības deputāti

rosināja aizliegt parlamentāriešiem Saeimā runāt jebkurā citā valodā, izņemot valsts valodu.

"Kolēģi, esam situācijā, kad Saeimas telpās ir deputāti, kas sarunājas krievu valodā, ir deputāti, kas veido komunikāciju sabiedrībai krievu valodā, un ir deputāti, kas pat kara gadadienā šeit ar Latvijas medijiem šajā telpā runā agresorvalsts valodā.

Priekšlikums ir nostiprināt, ka Saeimā ne tikai darba - šobrīd Kārtības rullis paredz, ka komisijās darba valoda lietu izskatīšanā ir valsts valoda, - bet attiecībā uz Saeimas telpu, kas, starp citu, ir arī stratēģiskā infrastruktūra šeit, nav noteikta valoda, un, manuprāt, būtu tikai loģiski, ka mēs nešķirojam pilsoņus pēc valodas, kādā viņi runā mājās, bet šeit visi pilsoņi runā valsts valodā, tostarp ar medijiem", - deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) pamatoja savu priekšlikumu.

Bet šos grozījumus deputātu vairākums neatbalstīja. Toties tika atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ierakstīt deputātu etikas kodeksā, ka “deputāts saziņā ar Latvijas sabiedrību nepieļauj darbības, kas apšaubītu latviešu valodas nozīmīgumu”.

"Es piecas reizes lasīju šo tekstu un mēģināju saprast, kas tur īsti ir uzrakstīts. Mēs labi apzināmies, par ko ir runa. Runa ir par krievu valodu. Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, esmu gājis Rīgas 25. vidusskolā, mācījos latviešu valodā, bet vienlaicīgi tajā laikā Padomju Savienībā dzīvoju Ķengaragā, kurā bija ļoti daudzi krievvalodīgie bērni, un ļoti daudz bērnībā runāja krievu valodā. Un, jā, man ir ļoti daudz draugu, kuriem dzimtā valoda ir krievu, un es ar viņiem runāju šodien latviešu valodā, šad tad runāju arī krievu valodā. Neviens man šodien neaizliegs izvēlēties, kādā valodā es runāju, jo es runāju arī angļu valodā, es runāju arī norvēģu valodā, un es vienmēr esmu uzsvēris to, ka, jo vairāk valodas cilvēks zina, jo tā ir lielāka bagātība.

Man šķiet, ka tā nav tā pareizā formula, kādā veidā saliedēt sabiedrību, jo caur represijām latvieši neatteicās no latviešu valodas padomju laikā, un tagad krievvalodīgie pilsoņi neatteiksies no krievu valodas.Tā ka cienīsim viens otru un dzīvosim kopā!" - savu nostāju izklāstīja deputāts Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Šveices izglītība Latvijā: vairs nav nekur jābrauc

Rīgā ieradīsies pasaules vadošo augstskolu pasniedzēji.

Sabiedrība Premjere izvairīga vērtējumos par ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir ciešā saziņā ar atbildīgajām iestādēm un ministriem, lai pārliecinātos, ka iestādes šajās pašvaldību vēlēšanās strādā koordinēti un novērš iespējamos riskus.

Sabiedrība Graube: Krievijas atbilde uz Ukrainas operācijām būs "teatrāla"

Krievijas atbilde uz Ukrainas operāciju "Zirnekļtīkls" un Krimas tilta spridzināšanu būs "teatrāla", taču kodoltrieciens nesekos, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Sabiedrība Iecirkņa vadītājs: Pēkšņi mainīt balsošanas kārtību nav viegli

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) un Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistra (ELTVR) izstrādātāji nezina, ko praktiski nozīmē pēkšņi mainīt balsošanas kārtību - tas nav viegli un rada stresu kā komisijai, tā vēlētājiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda iecirkņa vadītājs Ķekavas Kultūras namā Aldis Teko, kritizējot atbildīgo sadarbību ar iecirkņiem.

Lasiet arī