Saeima ar paziņojumu apliecina solidaritāti ar ukraiņu tautu

Par lēmuma projektu nobalsoja 82 deputāti, deviņi deputāti no partijas "Stabilitātei" balsoja "pret", bet deputāte Viktorija Pleškāne nebalsoja.

Debatēs pirms Saeimas balsojuma par lēmuma projektu opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) sacīja, ka viņa pārstāvētā partija atbalsta šo paziņojumu. Viņš atgādināja, ka Latvija, "izejot no procentiem", ir viena no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem.

Vienlaikus deputāts norādīja, ka šodien vajadzētu runāt par to, kas notiek ar miera sarunām. Viņš pauda, ka pašlaik ir jautājums par to, kas notiks tālāk. "Šim Latvijas paziņojumam ir deklaratīva nozīme," teica Šlesers. Viņš sacīja, ka pārsteigumu radījis arī tas, ka sarunās par situāciju Ukrainā nepiedalās Latvijas pārstāvji.

"Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs sacīja, ka Latvijai neviens cits, izņemot ASV, nenāktu palīgā, norādot, ka pašlaik daudzi politiķi pret ASV vērš "nepieņemamas lietas". Rosļikovs arī norādīja, ka Latvijai būtu jāseko līdzi ASV prezidentam Donaldam Trampam, jo ASV ir vienīgais Latvijas drošības garants.

Opozicionārs arī norādīja, ka pirms šādu paziņojumu pieņemšanas būtu nedaudz jāpagaida un jāseko līdzi situācijas attīstībai. "Situācija mainās tik strauji, ka mums vienkārši jāpasēž un jāpaskatās, kas notiek," pauda Rosļikovs, apgalvojot, ka Latvija pašlaik nepiedalās nekādās sarunās.

Opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) deputāts Edvards Smiltēns debatēs sacīja, ka sabiedrība šobrīd sagaida precīzas atbildes, kā tieši mēs nodrošināsim savas robežas aizsardzību, kādā veidā "Latvija būs gatava atsisties", ja būs tāda nepieciešamība.

"Šodien vajag skaidras atbildes, kā mūsu militārā industrija varēs saražot nepieciešamās lietas," teica Smiltēns, sakot, ka pašlaik cilvēki ir bailēs un valdības galvenais pienākums ir nevis "izmest frāzes tviterī", bet nākt klajā ar skaidru vēstījumu, kas sabiedrību nomierina, mobilizē rīcībai. "Jābūt skaidrām atbildēm par mūsu militāro rīcību," teica Smiltēns.

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka Rietumeiropas valstu pieeja Ukrainas jautājumā nav bijusi konsekventa, Ukrainai netiek sniegts pietiekams atbalsts, lai tā varētu sakaut agresoru. Dombrova sacīja, ka miers, kuru mēs gribētu redzēt, ir tāds, ka notiktu Krievijas demilitarizācija un Krievijā tiktu sarīkotas demokrātiskas vēlēšanās, kuras tur gadiem nav notikušas.

Deputāte Ināra Mūniece (NA) atgādināja, ka esam skaidri pateikuši, ka Krievija ir agresors. Viņa akcentēja, ka ir jāstrādā pie tā, lai NATO kļūtu stiprāka, arī citām valstīm aizsardzībai ir jāvelta vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta.

Deputāts Māris Sprindžuks (AS) norādīja, ka, ņemot vērā ASV paziņojumus, ir skaidrs, ka aizsardzībai būs jātērē vairāk. Kā lielu uzdevumu Eiropā Sprindžuks minēja valstu pārliecināšanu, kurām nav tiešas robežas ar agresoru, "atlikt dekarbonizāciju", bet sākt vairāk rūpēties par drošību.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), atbalstot paziņojumu, sacīja, ka Minhenes drošības konferencē varēja redzēt, ka situācija kļūst citādāka, vienlaikus viņa norādīja, ka Latvijas nostāja ir nemainīgi skaidra. Viņa akcentēja, ka līdz šim varēja domāt, ka ASV ir galvenais drošības garants, bet pašlaik ir skaidrs, ka mums pašiem ir jāuzņemas atbildība par savu drošību. "Tagad Eiropa ir līdz kaulam sapratusi, ka drošība ir mūsu atbildība," teica politiķe.

Viņa uzsvēra, ka visu pienākums ir stiprināt Latvijas drošību, tāpat Latvijas pienākums ir atbalstīt Ukrainu un ierobežot Krieviju. Tāpat ir jāpanāk, lai Eiropa kļūst vēl vienotāka un vēl stiprāka. Politiķe atzīmēja, ka ir "jānoliek malā visi kašķi un strīdi", lai strādātu pie Latvijas drošības stiprināšanas.

Pieņemtajā lēmuma projektā teikts, ka Latvijas Saeima atgādina, ka Krievija sāka agresiju pret Ukrainu jau 2014.gadā, un 2025.gada februārī apritēs trīs gadi kopš pilna mēroga iebrukuma. Saeima nosoda Krievijas militāro agresiju un cilvēktiesību pārkāpumus, uzsverot, ka šis karš ir globāls drauds.

Tāpat Latvija apliecina solidaritāti ar Ukrainu, atbalsta tās suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī Ukrainas integrāciju ES un NATO. Saeima aicina sabiedrotos paātrināt atbalstu Ukrainai un pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Pieņemtajā lēmuma projektā teikts, ka Latvija turpinās sniegt militāro atbalstu Ukrainai un atbalstīt centienus nodrošināt atbildību par kara noziegumiem.

Saeima ar lēmuma projektu mudina īpaši koncentrēties uz Krievijas "ēnu flotes" apturēšanu, militāri rūpnieciskā kompleksa vājināšanu, enerģētikas sektora ierobežošanu un finanšu plūsmu kontroli, lai mazinātu Krievijas spēju turpināt agresiju un finansēt karu pret Ukrainu.