Atbalsta ieceri dekriminalizēt daļu ES sankciju pārkāpumu

Iecerēts, ka turpmāk būs paredzēta kriminālatbildība, ja sankciju pārkāpumi aptvers preces vai pakalpojumus, kuru vērtība pārsniedz 10 000 eiro, bet līdz šim slieksnim persona tiks saukta tikai pie administratīvās atbildības. Tomēr ir paredzēti arī izņēmumi.

Tieslietu ministrijā uzsver, ka grozījumi ir nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Parlamenta (EP) direktīvu par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz ES ierobežojošo pasākumu jeb sankciju pārkāpumiem.

Pērnā gada 19.maijā stājās spēkā EP direktīva, kas nodrošina harmonizāciju ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumu jomā, paredzot minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu par šo pasākumu pārkāpumiem, tai skaitā noziedzīgu nodarījumu definīciju tuvināšana, efektīvu, atturošu un samērīgu soda veidu un apmēru nodrošināšana, kā arī nacionālās un pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas veicināšana.

Ievērojot minēto, likumprojekta 1. un 2.pants paredz, ka turpmāk kriminālatbildība par jebkuru ES noteikto sankciju pārkāpšanu tiks paredzēta jaunā Krimināllikuma 84.1 pantā.

Pērn Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Finanšu izlūkošanas dienestu, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, prokuratūru, Valsts drošības dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts kanceleju un Valsts policiju sāka darbu pie Latvijas normatīvā regulējuma atbilstības izvērtējuma direktīvas prasībām.

Šajā sakarā darba grupa secināja, ka kopumā Latvijas normatīvais regulējums jau šobrīd atbilst direktīvā noteiktajām prasībām. Proti, Krimināllikuma 84.pantā paredzēta kriminālatbildība par Apvienoto Nāciju Organizācijas, ES un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai Latvijas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

Jaunajā 84.1 panta pirmajā daļā tiek paredzēts noteikt kriminālatbildību par ES noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas valsts robežai sankcijām pakļautās preces, vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, vai par citu ES noteikto sankciju pārkāpšanu.

Tādējādi Krimināllikuma 84.1 panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka par iepriekš minēto darbību izdarīšanu personu turpmāk būs iespējams saukt pie kriminālatbildības tikai tad, ja minētās darbības ir izdarītas ievērojamā apmērā.

Tas nozīmē, ka par minētajiem pārkāpumiem personu turpmāk būs iespējams saukt pie kriminālatbildības, ja 84.1 pantā paredzēto preču vai pakalpojumu vērtība nebūs mazāka par 10 000 eiro, vai ja pakalpojums veikts attiecībā uz precēm, kuru vērtība nebūs mazāka par 10 000 eiro.

Savukārt par tādām Krimināllikuma 84.1 pantā ietvertajām darbībām, kas nesasniedz noteikto ievērojama apmēra slieksni, persona turpmāk tiks saukta pie administratīvās atbildības.

Tāpat arī gadījumā, ja vairākas personas veic atsevišķas noziedzīgas darbības, kuru apmērs nesasniedz 10 000 eiro robežvērtību, taču no lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem ir secināms, ka personu veiktās darbības nav atsevišķs pārkāpums, bet gan kopīgas darbības, kas vērstas uz kopēja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, attiecīgajā situācijā ir pamats lemt par personu grupas esamību, norādīts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus jaunā Krimināllikuma 84.1 panta pirmajā daļā tiek paredzēta kriminālatbildība arī par jebkuru citu ES noteikto sankciju pārkāpšanu bez nepieciešamības konstatēt ievērojama apmēra slieksni, līdzīgi kā tas bija noteikts līdz šim spēkā esošajā Krimināllikuma 84.pantā. Tas nozīmē - ja persona veic tādu darbību vai pieļauj bezdarbību, kuras rezultātā tiek pārkāpti ES noteiktie ierobežojošie pasākumi, to iespējams saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar jaunā Krimināllikuma 84.1 panta pirmo daļu.

Vienlaikus, jāņem vērā, ka ar likumprojektu tiek konceptuāli mainīta līdzšinējā kriminālsodu politika attiecībā uz ES noteikto sankciju pārkāpumiem, proti, ar attiecīgo noziegumu daļēju dekriminalizāciju personām tiek radīts labvēlīgs tiesiskais regulējums.

Likumprojekta pārejas noteikumu 1.punktā noteikts, ka personas, kuras izdarījušas Krimināllikuma 84.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz ES noteiktajām sankcijām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā attiecīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt, ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā par to nav paredzēta kriminālatbildība.

Tas nozīmē, ka nodarījums kvalificējams atbilstoši tai Krimināllikuma redakcijai, kas bija spēkā šī nodarījuma izdarīšanas laikā, vienlaikus paredzot, ka kriminālatbildība par noziedzīgo nodarījumu nevar iestāties, ja pēc likuma spēkā stāšanās dienas par to vairāk netiek paredzēta kriminālatbildība.

Pārejas noteikumu 2.punktā tiek paredzēts, ka izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošos kriminālprocesus par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikuma 84.pantā attiecībā uz ES noteiktajām sankcijām nav paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 84.1 pantā, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu. Ja krimināllietas materiālos ir ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu, tos nosūta iestādei, kuras amatpersona veic administratīvā pārkāpuma procesu.

Likumprojekta pārejas noteikumu 3.punkts nosaka, ka kriminālprocesu, kurš pabeigts, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikuma 84.pantā attiecībā uz ES noteiktajām sankcijām nav paredzēta kriminālatbildība, un attiecībā uz kuru lēmums nav stājies spēkā pilnā apjomā, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu.

Ar likumprojekta pārejas noteikumu 4.punktu tiek noteikts, ka šī likuma nosacījumi neattiecas uz personām, kuras līdz likuma spēkā stāšanās dienai ir notiesātas vai kurām sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 84.panta attiecībā uz ES noteiktajām sankcijām, tādējādi nodrošinot saprātīgu un samērīgu pāreju no iepriekšējā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu.

Ņemot vērā, ka ES sankciju pārkāpumu gadījumā nereti tiek lemts arī par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas kārtībā, likumprojekta pārejas noteikumu 5.punkts paredz, ka šī likuma nosacījumi neattiecas uz mantu, kas tika noziedzīgi iegūta vai bija saistīta ar Krimināllikuma 84.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz ES noteiktajām sankcijām un attiecībā par kuru ir stājies spēkā tiesas lēmums, kas pieņemts Kriminālprocesa likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar informatīvo atsauci uz šo direktīvu, likuma informatīvās atsauces papildinot ar 26.punktu.

Tieslietu ministrijā norāda, ka ar likumprojektu plānots preventīvi aizsargāt indivīda un sabiedrības drošību no noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt noziedzīga nodarījuma izdarītājs tiks saukts pie kriminālatbildības, tam piemērojot atbilstošu soda veidu un mēru.