• Egīls,
  • Nauris
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Dronu nosēdināšanai kritiskās infrastruktūras objektos brīnumu nūjiņas nebūs

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:23, 11.02.2025


Nosēdināt virs civilās kritiskās infrastruktūras objektiem lidojošus dronus nav viegli, un jārēķinās, ka brīnumu nūjiņas šeit nebūs, intervijā Latvijas Radio pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).


Foto: LETA

Runājot par dronu incidentu Rīgas lidostā, ministrs uzsvēra, ka viņa nostāja ir skaidra - šādus dronus ir jādabū lejā, tie ir jānosēdina ar veidiem, kas ir pamatoti konkrētajā situācijā. Lidosta ir civilais objekts, tāpēc, visticamāk, netiks lietotas ieroču sistēmas, kas var ietekmēt ne tikai ēkas, bet arī cilvēkus, skaidroja Sprūds.

"Visticamāk, negribēsiet, lai, atrodoties kādā no lidmašīnām, mēs izmantojam pretgaisa aizsardzības raķetes, šaujot pa droniem," pauda ministrs.

Otrkārt, kā uzsvēra Sprūds, katram ir jāzina sava atbildības joma. Lidostas gadījumā - tas ir civilais kritiskās infrastruktūras objekts, kurā primāra atbildība ir objekta turētājam. Pēc tam nāk iekšlietu resors, arī drošības dienesti, kas atbild par kritisko infrastruktūru, bet Nacionālie bruņotie spēki veic atbalsta funkciju.

"Bruņotie spēki atbild par robežu, militārajiem objektiem un kopumā militāru apdraudējumu novēršanu. Ne vienmēr katrs drons, kas ielido lidlaukā, vai lido virs citiem objektiem, ir militārs apdraudējums," uzsvēra ministrs.

Vienlaikus Sprūds atzina, ka nav viegli šos dronus nosēdināt, ko rāda arī citu valstu pieredze. Šajos gadījumos var izmantot pretdronu sistēmas, kas lielā mērā ir slāpēšanas sistēmas, bet arī šeit ir savi ierobežojumi, skaidroja ministrs. Proti, drons var ielidot ļoti ātri un ļoti ātri arī izlidot, tāpēc, pat ja tas tiek pamanīts, to nosēdināt nav pats vienkāršākais uzdevumus.

"Ar to mums ir jārēķinās, nebūs šeit brīnumu nūjiņas," pauda ministrs.

Kā vēstīts, šogad 13.janvārī Latvijas gaisa telpā trīs reizes tika noteikti īstermiņa ierobežojumi. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā.

Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc Civilās aviācijas aģentūras (CAA) skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.

Šajā dronu incidentā nav konstatēta iesaistīto amatpersonu ļaunprātīga rīcība, secinājusi Satiksmes ministrijas (SM) izveidotā komisija, kas pēc Ministru prezidentes uzdevuma vērtēja amatpersonu rīcību dronu incidentā.

Vienlaikus komisija secināja, ka incidenta laikā Rīgas lidostas, VAS "Latvijas gaisa satiksme" un CAA amatpersonas un operatīvie darbinieki, atbilstoši iepriekš noteiktām rīcības procedūrām, nodrošināja civilās aviācijas lidojumu drošumu. Lai novērstu apdraudējumu lidojumu drošībai atbilstoši procedūrām, uz laiku tika slēgta gaisa telpa, novirzot vairākas lidmašīnas uz rezerves lidlaukiem, tomēr komisijas ieskatā vēl ir jāievieš virkne uzlabojumu.

Tāpat komisija izvērtēja iesaistīto iestāžu lomu un spēju reaģēt uz kritiskās infrastruktūras apdraudējumu atbilstoši ģeopolitisko apstākļu izmaiņām un atzina, ka ir nepieciešami uzlabojumi.

SM no Rīgas lidostas padomes un valdes, kā no kritiskās infrastruktūras pārvaldnieka, sagaida aktīvāku rīcību risku politikas uzlabošanā. Tāpat SM sagaida uzlabojumus dronu radīto risku pārvaldībā, kurā ir jāiekļauj arī pretdarbības spējas nesankcionētu dronu lidojumu pārtraukšanai.

Vienlaikus lidlauka operatīvajiem dienestiem ir jāuzlabo savstarpējās sadarbības procesi, tostarp jāizveido dronu incidentu pārvaldības vienība, kurai, iekļaujot visas operatīvajā darbā un incidentu reaģēšanā iesaistītās struktūras, atbilstoši Eiropas aviācijas drošības aģentūras vadlīnijām ir jānodrošina dronu incidentu pārvaldība, norāda SM.

Ministrijā uzsver, ka incidenta izvērtēšanas rezultātā ir veikti vairāki tehniskie un taktiskie uzlabojumi. Tostarp ir pilnveidota apziņošanas sistēma un ir veikta tās pārbaude reāllaikā. Pēc ministrijā minētā, patlaban visas incidentu novēršanā iesaistītās puses nekavējoties saņem vienotu informāciju, kas ļauj attiecīgi rīkoties.

Tāpat līdz brīdim, kad Rīgas lidostā tiks izvietota šā gada 30.janvārī noslēgtā iepirkumā "Bezpilota gaisa kuģu radara noma" paredzēto iekārtu uzstādīšana, CAA ir radusi iespēju Rīgas lidostas teritorijā uzstādīt papildus dronu uztveršanas iekārtu, kas patlaban papildina Rīgas lidostā esošo sistēmu.

Vienlaikus Rīgas lidostas teritorijā ir nodrošināta arī pārvietojama dronu detekcijas sistēma, ko CAA ir nodevusi lietošanai Rīgas lidostā. Tāpat ir panākta vienošanās, ka minētās sistēmas darbosies līdz brīdim, kad Rīgas lidostas kapacitāte atbilstoši tiks nokomplektēta ar iekārtām, kas paredzētas norādītajā iepirkumā.

Atbilstoši Nacionālās civilās aviācijas drošības komisijas 3.februāra ārkārtas sēdē nolemtajam starp tiesībsargājošām iestādēm un civilās aviācijas uzņēmumiem būtu noslēdzama rakstiska vienošanās par dienestu mijiedarbību, pienākumiem un tehniskajām spējām.

Ministrijas ieskatā ar šādu vienošanos būtu precīzāk jāatrunā procedūras, tehniskās spējas, termiņi un citi nozīmīgi jautājumi, kā turpmāk reaģēt uz neidentificētu dronu veiktiem nesankcionētiem lidojumiem. Tāpat šāda prakse būtu pārnesama arī uz citu kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību.

SM solījusi līdz 11.februārim sniegt redzējumu par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem aviācijas un citu kritiskās infrastruktūras objektu drošības nodrošināšanai pret nesankcionētiem dronu lidojumiem.

Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādījusi, ka pēc SM iesniegtā izvērtējuma par amatpersonu rīcību dronu incidentā Rīgas lidostā no SM vēl papildus sagaida skaidru redzējumu par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem drošības uzlabošanai Rīgas lidostas un citu kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā pēc ziemas sezonas sakopti 90% brauktuvju

No nākamās nedēļas beigām pilsētā plānots ieviest īslaicīgus apstāšanās un stāvēšanas liegumus vairākos ielu posmos, kur gar ielu malām atļauts stāvēšanai novietot transportlīdzekļus. Par ierobežojumiem pašvaldība ziņos atsevišķi.

Sabiedrība Dienesti skaidro nezināmas izcelsmes vielas smakas avotu kanalizācijas akās Rīgā

Atbildīgie dienesti šobrīd strādā, lai noskaidrotu pagaidām nezināmas izcelsmes vielas smakas avotu kanalizācijas akās Rīgā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Sabiedrība Prognozē, ka pēc pieciem gadiem veselībā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku

Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes sistēmā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku, šodien konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā" par veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumiem un risinājumiem Eiropā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Lasiet arī

Sabiedrība Sprūds: Miers Ukrainā var tikt panākts tikai ar tās piekrišanu

Miers Ukrainā var tikt panākts tikai ar pašas Ukrainas piekrišanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sabiedrība Cilvēkiem būtu jāieklausās aicinājumos nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju

Cilvēkiem būtu jāieklausās aicinājumos nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sabiedrība NBS pastiprinājuši monitoringu Latvijas zemūdens infrastruktūrai

Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sabiedrība Sprūds: Aizsardzības budžets tiks izmantots ar vislielāko atbildību

Aizsardzības nozare pret katru tai piešķirto valsts budžeta finansējuma eiro un centu izturēsies ar vislielāko atbildību, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" solīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).