Jāpiesprādzējas: eksperti kliedē bīstamus mītus Latvijas šoferu vidū (+VIDEO)

Valsts policija ikdienā novērojusi, ka situācija ar drošības jostu izmantošanu vieglajos transportlīdzekļos ar gadiem ir krietni uzlabojusies, bet šī tendence nav attiecināma uz mikroautobusiem un autobusiem. Negadījuma brīdī sekas šādam lēmumam nepiesprādzēties var būt smagas gan pašam, gan apkārtējiem pasažieriem. Diemžēl šādos negadījumos cieš arī bērni, tādēļ Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca atgādina, ka transportlīdzekļu vadītājiem un pasažieriem, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem!

Valsts policija ikdienā, veicot satiksmes uzraudzību, novērojusi, ka aizvien ir liela daļa tādu autobusa pasažieru, kuri nerūpējas par savu drošību piesprādzējoties. Tāpat ir satiksmes dalībnieki, kuri nemaz neaizdomājas par to, ka arī sabiedriskajos transportos būtu jāpiesprādzējas. Neievērojot sprādzēšanās prasības un pārvietojoties gan starppilsētu, gan sabiedriskajos transportos, pasažieri pakļauj sevi riskam negadījuma brīdī gūt dažādas traumas, kuras varēja novērst, ja būtu piesprādzējies.

"Ja salīdzina privāto transportlīdzekli ar sabiedrisko transportlīdzekli, tad policija praksē novēro, ka situācija ar piesprādzēšanos ir krasi atšķirīga - ja privātajā transportlīdzeklī liela daļa satiksmes dalībnieku apzinās, ka ir jāpiesprādzējas, tad sabiedriskajā transportlīdzeklī ar šo ir pretēji. Kā viens no aspektiem, kādēļ piesprādzēšanās kultūra privātajos transportlīdzekļos ir uzlabojusies ir bērni, kuriem jau no mazotnes tiek mācīts, ka, braucot automašīnā, ir jābūt piesprādzētam. Tādēļ arī būtiski šīs pašas zināšanas pārnest uz pārvietošanos ar citiem transportlīdzekļiem, piemēram, starppilsētu autobusiem vai skolēnu autobusiem, mikroautobusiem. Ir būtiski gan pašiem pieaugušajiem to ievērot, gan bērniem jau no mazotnes mācīt, ka vienmēr ir jābūt piesprādzētam, neatkarīgi no tā, vai pārvietojas ar vecākiem, skolas biedriem, un neatkarīgi no tā, vai brauciens ilgst dažas minūtes, vai stundas," uzsver Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics.

Šā gada janvārī ceļu satiksmes negadījumos ir cietuši 224 cilvēki, bet bojā gājuši jau 16. No šiem cietušajiem 39 ir bijuši bērni un pusaudži. Cietušo un bojā gājušo skaits liek saprast, cik būtiski ir katram satiksmes dalībniekam parūpēties par savu drošību. Un tā ir arī katra atbildība.

NMPD Intensīvās terapijas brigādes vadītāja Laura Pule: "Drošības jostu lietošana ir vitāli svarīga katram ceļu satiksmes dalībniekam. Tās nav nekāds smukuma elements, bet gan speciāli radīts aizsarglīdzeklis, kas mazina traumu mehānismu pieaugušajiem un bērniem pie ceļu satiksmes negadījumiem. Trieciena viļņa rezultātā gūtās traumas gadījumos, kad pasažieris nav bijis piesprādzējies, ir dažādā amplitūdā. Sākot ar vieglākiem sasitumiem un ar vairāku ķermeņa daļu un orgānu bojājumiem, beidzot pat ar letāliem iznākumiem. Visbiežāk tie tomēr ir galvas, iegurņa un ekstremitāšu bojājumi, kā arī sejas sadragāšana pat līdz tādai stadijai, kad pēcāk pasažierim nepieciešama plastiskā operācija tās rekonstrukcijai. Tas ir mīts, ka tiem pasažieriem, kuri atrodas transportlīdzekļa aizmugurē, no traumas pasargās priekšējais sēdeklis. Gluži otrādi - tas rada papildus traumu risku. Turklāt, negadījuma trieciena vilnis var būt tik intensīvs, ka cietušais var lidot ārā caur priekšējo stiklu. Šādās situācijas būtiski tiek traumēta tieši galvas daļa. Lai arī cik skaudri tas neizklausītos, ceļu satiksmes negadījumi, kuros pasažieri nav lietojuši drošības jostas, lielākoties atstāj cilvēkam paliekošas sekas uz visu viņa dzīvi. Tā var būt ne tikai ilgstoša rehabilitācija, invaliditāte, bet arī dažāda veida saslimšanas - krampju, epilepsijas lēkmes un citas. Nereti NMPD mediķi dodas uz tādiem izsaukumiem, kuros cietušais pasažieris ir teju vai sakropļots. Tieši tik smagnējas traumas tiek gūtas tikai viena iemesla dēļ - nav bijis piesprādzējies. Mēs aicinām ikvienu izturēties ar atbildību par savu un līdzcilvēku dzīvību!"

"Par ceļu satiksmes negadījumu apstākļiem vecākiem un lielākiem bērniem Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā tiek uzdoti jautājumi, bet ne vienmēr saņemam godīgas atbildes. Turklāt pat tad, ja bērns transportlīdzeklī ir bijis piesprādzējies, avārijas gadījumā milzīgs apdraudējums viņa veselībai vai pat dzīvībai ir citi pasažieri, kuri to nav izdarījuši. Mums Bērnu slimnīcā rūp katra bērna veselība, tāpēc šī gada janvārī, kad pēc diviem ceļu satiksmes negadījumiem, kur bija iesaistīti skolēnu pārvadātāji, trīs bērni smagā stāvoklī nonāca Bērnu slimnīcā un vēl četri tika atvesti ar vieglām traumām, esam vērsušies atbildīgajās organizācijās ar aicinājumu organizēt informatīvu kampaņu, kurā vēlreiz skaidrot, cik liela nozīme ir drošības jostu lietošanai," stāsta Renāte Snipe, Bērnu slimnīcas Ārstniecības administratīvā vadītāja.

Valsts policija atgādina, ka transportlīdzekļu vadītājiem un pasažieriem, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 eiro apmērā.