NMPD darbiniekiem nodrošināt gāzes baloniņus un ķermeņa kameras

Komisijas locekļi vienojās, ka līdz trešdienai kopā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) Juridisko departamentu apkopos komentāru par grozījumiem Ieroču aprites likumā. Tālāk jautājumu virzīs skatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Savukārt par grozījumiem Ārstniecības likumā komisij plāno vienoties divu nedēļu laikā, Veselības ministrijai (VM), NMPD un Iekšlietu ministrijai (IeM) saskaņojot kopīgu viedokli. Tostarp pusēm jāvienojas par to, vai šajā jautājumā nepieciešami atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, neietverot likumu. Pēc divām nedēļām par grozījumiem Ārstniecības likumā notiks komisijas balsojums.

Kā norādīja VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV), ierosinājumi nodrošināt NMPD darbiniekiem speciālos drošības līdzekļus izteikt jau 2023.gadā, kad ministrijā saņemtas vairākas ziņas un vēstules par darba drošības apdraudējumiem.

Dienesta darbinieki mēdz saskarties ar dažādiem izsaukumiem. Tostarp daļā izsaukumu darbinieki saskaras ar iedzīvotājiem, kas atrodas dažādu apreibinošu vielu stāvoklī, tāpēc uzvedas agresīvi. Tāpēc darbinieki nereti ir pakļauti situācijām, kurās pastāv fizisku uzbrukumu risks.

NMPD vadītāja Liene Cipule informēja par vairākiem gadījumiem, kad dienesta darbinieki guvuši traumas. Piemēram, vienā gadījumā iedzīvotājs bijis bruņots ar nazi un sadūris darbinieku plaušās.

Šādiem atgadījumiem un riskiem darbinieki pakļauti bieži, tāpēc gāzes baloniņi, kā arī ķermeņa novērošanas kameras ir būtisks risinājums, lai nodrošinātu NMPD darbinieku drošību, uzsvēra Cipule.

Dienesta vadītāja norādīja, ka līdz šim ārkārtas gadījumus tiecas novērst ar Valsts policijas izsaukšanu, taču nereti palīdzība esot jāgaida 20 minūtes. Tāpēc, ieviešot ķermeņa novērošanas kameras, fiziska uzbrukuma risku varētu aizkavēt, jo cilvēks apzinātos, ka viņa darbības var tikt ierakstītas.

Cipule klāstīja, ka video novērošana ārstniecības iestāžu darbā ir normāla prakse sevišķi vietās, kur notiek augsta riska pacientu apkalpošana. Jau šobrīd NMPD transportlīdzeklī darbojas kameras, lai fiksētu pacientu un darbinieku rīcību. Viņa akcentēja, ka tieši ķermeņa kameras attur uzbrucējus. Tāpat ārstniecības personas tās pielietotu tikai bīstamās situācijās vai tad, kad pastāvētu riski šādām situācijām potenciāli izveidoties.

Šāda prevencijas metode varētu būt iedarbīga, jo cilvēku varētu atturēt doma, ka viņa bīstamā rīcība tiks fiksēta, uzsvēra Cipule.

Viņas ieskatā grozījumi Ārstniecības likumā ļautu ārstniecības personām ārkārtas situācijā lietot speciālo aizsarglīdzekli, savukārt Ieroču aprites likumā grozījumi nepieciešami, lai regulētu šo ieroču apriti un nodrošinājumu.

Cipule norādīja, ka NMPD nepieciešams deleģējums par tiesībām iegādāties speciālos aizsarglīdzekļus (gāzes baloniņus) un noteikt to lietošanas tiesības un veidus.

Vienlaikus aizsarglīdzekļi palīdzētu ne vien nodrošināties pret cilvēku uzbrukumiem, bet arī nodrošinātu iespēju aizsargāt brigādes darbiniekus no meža dzīvniekiem, pauda Cipule.

Pēc kopīgām apspriedēm lemts, ka piemērotākais gāzes baloniņa aizsarglīdzeklis būtu gēlveida sprejs uz piparu gāzes bāzes, kas nav aerosols un plaši neizsmidzinās. Secināts, ka tieši šāds risinājums būtu vismazāk riskantais, atzīmēja dienesta vadītāja.