"Ekonomikas ministrija atradusi pareizo pieeju preču cenu samazināšanai Latvijā: pavaicāt padomu sabiedrībai. Atsaucoties uz ministrijas aicinājumu, Latvijas Tirgotāju asociācija sagatavojusi 21 priekšlikumu, kas realizējami tirdzniecības pārregulācijas novēršanai, nacionālo tirgotāju attīstībai un iespēju radīšanai cenu kāpuma apturēšanai", - uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Pirms pašvaldību vēlēšanām ministrija paziņojusi, ka būtiskākā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem ir pārtikas iegādei, sasniedzot pat 30% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Protams, ka ir mazaizsargātas patērētāju grupas, par kuriem rūpējas Labklājības ministrija un pašvaldības ar pārtikas pakām un pabalstiem. Skatoties valsts mājsaimniecību izdevumu struktūru kopumā, aina ir savādāka.
Pēc pieejamiem Eurostat, Latvijas Bankas, Labklājības ministrijas un CSP datiem šobrīd pārtikai tiek tērēti 21% izdevumu, turpretī komunāliem un transportam 29%, bet izdevumi veselībai dubultojušies - pārsniedzot 9%. Pārtikas tēriņiem ir pastāvīga samazināšanās tendence, veselībai pieaugoša, komunāliem ilgtermiņā pieaugoša, kas saistīts ar elektroenerģijas un degvielas cenām.
Pārtikas cenas Latvijā 2023.gadā pret 2022.gadu atbilstoši Eurostat datiem samazinājās par nepilniem 4%, 2024.gadā pārtikas groza cena atbilstoši Tirdzniecības institūta datiem pieauga pret 2024.gadu par nepilnu 1%. Kopumā pēdējos 10 gados pārtikas cenu pēc Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieku datiem atbilst inflācijai un nepārsniedz kopējo inflācijas procentu.
Uzskatām, lai risinātu Ekonomikas ministrija problēmjautājumus, jāizskata un kopīgi ar iesaistītajām citām ministrijām jānovērš Latvijas Tirgotāju asociācijas izceltos 21 šķēršļus tirdzniecībā, kas izdarāms tirdzniecības izmaksu samazināšanai. Papildus jāpievērš uzmanība kopējai tautsaimniecības rūpei - elektroenerģijas cenu kāpuma ierobežošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri