Lipkes 125. dzimšanas dienā memoriāls godinās ebreju glābēju ģimeni Rīgā

Žaņa Lipkes memoriāls ielūdz 2025.gada 1.februārī, plkst.15.00 piedalīties Žaņa Lipkes 125 gadu svinību pasākumā, lai godinātu šī gada Sudraba pagales laureātus - ahitekta, operas "Baņuta" libreta autora un ebreju glābēja Artura Krūmiņa ģimeni.

Lipkes muzejs aicina sanākt kopā un godināt Krūmiņu ģimeni, uzklausīt ebreju glābšanas stāstu, ar kuru dalīsies Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, tuvākais profesora Krūmiņa radinieks, Guntis Gailītis un grāmatas Piebaldzēns ar pasaules apvārsni autore Ilze Būmane. Muzejs aicina apskatīt gan modernizēto pamatekspozīciju, gan izstādi Laikmeta lieciniece par kinozinātnieci Valentīnu Freimani un viņas glābējiem.

Krūmiņu ģimene savā dzīvoklī Rīgā, Marijas ielā 11 deva patvērumu no Mazā geto 1941.gada decembra vidū izbēgušajam ārstam Jēkabam Oskaram Presam (1889-1946) ar dēlu Bernhardu Oskaru (1917-2001). Glābšanas iniciatores bijušas Artura Krūmiņa (1879-1969) sieva Erna (1885-1969) ar meitu Ilgu (1911-2000), pēc ģimenes apspriedes arī profesors piekritis, ka nedrīkst tikai noskatīties ebreju ciešanās, ir jāmēģina palīdzēt. Presi pie Krūmiņiem slēpās līdz pat 1944.gada oktobrim. Visu slēpšanās laiku abiem bija jāizvairās piesaistīt kaimiņu uzmanību, piemēram, viņi nedrīkstēja pamest dzīvokli pat naktī, kā arī palūkoties laukā pa logu. Krūmiņu nodomam glābt Presus piekrita arī mājkalpotāja Līna (Karlīna) Pilsroze, kura, piemēram, dalījās ar savām pārtikas kartītēm, lai bēgļiem varētu sarūpēt iztiku.

Nacistu okupācijas gados pilsētniekiem nebija viegli sarūpēt nepieciešamos pārtikas produktus - daudzi nodarbojās ar vērtslietu maiņu pret pārtikas precēm, tika organizēta pārtikas preču kontrabanda. Arī Krūmiņi saskārās ar grūtībām, īpaši kopš abu bēgļu uzņemšanas savās mājās. Šajā izšķirošajā laikā ģimenei palīdzēja arī Krūmiņu vecākās meitas Veltas (1908-1983) bijusī skolotāja Elza Mieleiko (1893-1978), kurai bija paziņas laukos, kuri bija gatavi iemainīt pienu, gaļu un citus lauku labumus pret vērtslietām. Par bēgļiem zināja, bet Krūmiņu noslēpumu nenodeva ģimenes draugi - arhitekts Ernests Štālbergs (1893-1978) ar kundzi Henrietu (1882-1950).

1983.gadā Krūmiņu ģimenei, kā arī mājkalpotājai Līnai Pilsrozei un skolotājai Elzai Mieleiko Izraēla piešķīra "Taisnais starp tautām titulu".