Zviedrija arestējusi kuģi aizdomās par LVRTC kabeļa sabotāžu

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

"Marine Traffic" dati arī liecina, ka "Vezhen" kuģojis pāri kabelim svētdien ap plkst.1 naktī, vēsta zviedru laikraksts "Dagens Nyheter".

Kuģis tagad ir samazinājis ātrumu uz dienvidiem no Karlskronas, un tā tuvumā atrodas krasta apsardzes kuģis, norāda izdevums.

Zviedrijas Aizsardzības universitātes aizsardzības sistēmu profesors Hanss Livongs uzskata, ka tas varētu būt arestētais kuģis, vēsta "Dagens Nyheter".

Kuģim būtu jādodas Dānijas virzienā, bet tagad tas ir samazinājis ātrumu, norādīja profesors, piebilstot, ka "tas varētu būt kuģis, par kuru runā prokuratūra".

Latvijas premjerministre Evika Siliņa (JV) tviterī tuvu pusnaktij uzvēra, ka svētdiena ir pavadīta intensīvā koordinācijas procesā ar mūsu sabiedrotajiem, lai noskaidrotu LVRTC kabeļa bojājuma iemeslus Baltijas jūrā.

Kā vēstīts, svētdienas agrā rītā tika bojāts VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Centra datu pārraides uzraudzības sistēmā tika fiksēti datu pārraides pakalpojumu traucējumi posmā Ventspils - Gotlande. Kabeļa bojājums konstatēts Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Bojājumi neietekmē Latvijas gala lietotāju datu pārraidīšanu, svētdien preses konferencē apliecināja Latvijas Ministru prezidente Siliņa un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Vienlaikus, kā pauda premjere, tā kā Latvija ir gatavojušies šādām potenciālām krīzēm, tiek nodrošināta alternatīva datu pārraidīšana.

Pēc LVRTC paustā, šobrīd ir pamats uzskatīt, ka kabelis ir būtiski bojāts un ka bojājums ir ārējas iedarbības. Arī Siliņa žurnālistiem sacīja, ka bojājums, visticamāk, ir ārējas ietekmes, kā arī tas varētu būt gana būtisks.

Latvijas Jūras spēku komandieris Māris Polencs žurnālistiem sacīja, ka Jūras spēki jau iepriekš, ņemot vērā incidentus ar kabeļiem Baltijas jūrā, sadarbībā ar LVRTC ir izstrādājuši algoritmus, kā rīkoties šādos gadījumos. Vienlaikus Baltijas jūrā dežūrā 24 stundas diennaktī ir Jūras spēku kuģis, kurš tika nosūtīts pārbaudīt kabeļa tuvumā esošo kuģi "Michalis San".

Jūras spēki konstatējuši, ka kuģis ir ceļā uz Krieviju un gaida nākamo atļauju no aģenta, kad drīkstēs doties tālāk. "Aizdomīgas darbības uz klāja un bojājumus enkuram nekonstatējām, papildus turpinām analizēt pārējo kuģu kustību rajonā," norādīja Polencs.

Vienlaikus Latvijas Jūras spēki ir saziņā ar sabiedrotajiem, tostarp ar Zviedrijas Jūras spēkiem, attiecībā tieši uz bojātā kabeļa zemūdens daļas apsekošanu, kas notiks tuvākajā laikā, skaidroja Polencs.

Vaicāts, cik liela būs iespēja aizturēt incidentā, iespējams, vainīgo kuģi, Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) atbildēja, ka, kuģim atrodoties Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas varasiestādes to varētu īstenot, bet ārpus Latvijas ūdeņiem tas nebūtu tik vienkārši, jo starptautiskās jūras tiesības ir gana komplicētas.

Tā vietā ir jābūt kopīgai un skaidrai NATO nostājai, jo starptautiskajos ūdeņos atrodas daudz un dažādu valstu kuģi.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aģentūrai LETA uzsvēra, ka sagaida pēc iespējas ātrāku kabeļa bojājumu izmeklēšanas rezultātu un ciešu koordināciju ar sabiedrotajiem. Viņš arī apliecināja, ka ir notikusi saziņa ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti.

Ievērojot to, ka kabelis atrodas vairāk nekā 50 metru dziļumā, bojājumu veidu varēs noteikt, tikai uzsākot kabeļa remonta darbus, norādīja LVRTC. Centrs turpina sarunas ar uzņēmumu, kas tehniski var nodrošināt jūras kabeļa remontu.

Latvijas Valsts policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Kriminālprocess sākts pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas. Vienlaikus viņš neizslēdza, ka nākotnē varētu parādīties papildu kvalifikācija.

Policija izmeklēšanā sadarbībā ar prokuratūru iedarbinājusi tiesiskās sadarbības mehānismus ar ārvalstu partneriem.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons platformā "X" svētdien paziņoja, ka Baltijas jūrā bojātā kabeļa lietā Zviedrija cieši sadarbojas ar Latviju un NATO. "Zviedrija ar atbilstošiem resursiem palīdzēs centienos veikt izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par incidentu," piebilda Kristersons.

Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.