"ES ārlietu ministri tikko vienojās par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Tas arī turpmāk liegs Krievijai ieņēmumus, kas ļauj finansēt tās karu," sociālās saziņas vietnē "X" pavēstījusi ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
Sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, lai sodītu to par iebrukumu Ukrainā, jāpagarina ik pa sešiem mēnešiem, un kārtējais pagarināšanas termiņš ir 31.janvāris.
Ungārija, kas joprojām uztur draudzīgas attiecības ar Vladimira Putina režīmu, kārtējo reizi izsaukusi citu dalībvalstu sašutumu, vilcinoties piekrist sankciju pagarināšanai.
Sākotnēji Budapešta apgalvoja, ka vēlas nogaidīt līdz amatā stāsies jaunais ASV prezidents Donalds Tramps. Taču pēc Trampa inaugurācijas Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns draudēja uzlikt veto sankciju pagarināšanai, ja ES neizdarīs spiedienu uz Ukrainu, lai tā atsāktu Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju.
Ukraina nolēma gadu mijā nepagarināt līgumu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas valstīm.
Lai pārliecinātu Budapeštu atbalstīt sankciju pagarināšanu, Eiropas Komisija (EK) izplatīja paziņojumu, kurā apņēmusies turpināt sarunas ar Kijivu par gāzes piegādi Eiropai pa Ukrainas gāzes cauruļvadu sistēmu. Paziņojumā arī teikts, ka EK ir gatava šajā procesā iesaistīt Ungāriju un Slovākiju.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto pēc tam paziņoja, ka Budapešta esot saņēmusi pieprasītās enerģētikas drošības garantijas.
Budapešta jau iepriekš draudējusi uzlikt veto sankciju pagarināšanai vai jaunu sankciju noteikšanai, izmantojot to kā spiediena instrumentu uz EK, lai panāktu dažādu savu interešu apmierināšanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri