"Amerikas Savienoto Valstu Kara pētījumu institūts šajās dienās ir brīdinājis: Kremlis ir tuvu faktiskai Baltkrievijas aneksijai un Krievijas centieni de facto anektēt Baltkrieviju rada stratēģisku risku ASV, NATO un Ukrainai, - tā teica Ārlietu komisijas vārdā tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), -Faktiski Baltkrievija jau ir kļuvusi par Krievijas kodolieroču un citu ieroču noliktavu un bāzi un Putina režīma atbalsta punktu. Davosā Cihanouska, kura kopš 2020. gada uzturas trimdā, gaidāmās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nosauca skaidri par farsu un aicināja savus tautiešus balsot pret visiem kandidātiem.
No opozīcijas līderu puses izskan arī aicinājumi uz tā sauktajām vēlēšanām neiet. Eiropas Parlaments vakar savā pieņemtajā rezolūcijā šīs vēlēšanas kvalificēja kā krāpnieciskas.
Tā sauktajās vēlēšanās, kas Baltkrievijā norisinās no šā gada 21. janvāra, kā iepriekšējā balsošana, līdz 26. janvārim, neatbilst nekādiem starptautiskajiem standartiem. Demokrātiskās partijas ir likvidētas. Vēlētājiem netiek piedāvāta reāla izvēle. Formāli jau gan balotējas pieci kandidāti. Četrus no tiem Baltkrievijas opozīcija raksturo kā režīmam pietuvinātus pseidokandidātus, kam tikai jārada iespaids par iespēju izvēlēties. Piektais – Aleksandrs Lukašenko. Lai gan Baltkrievija joprojām ir EDSO un ANO dalībvalsts, režīms darījis visu iespējamo, lai šajā laikā Baltkrievijā neatrastos starptautiski atzīti vēlēšanu novērotāji. Un, lai kas notiks šo pseidovēlēšanu laikā, ir skaidrs, ka diktators Lukašenko sāks savu septīto termiņu pēc kārtas.
Lukašenko 30 gadus ilgo režīmu Baltkrievijā raksturo arvien dziļāka politiskā, militārā, ekonomiskā integrācija ar Krieviju un cilvēktiesību un brīvību krasa samazināšana, nonākot līdz sistemātiskām represijām pret politiskajiem oponentiem un opozīciju, tostarp Lukašenko kritiķu dīvainai pazušanai.
Lukašenko režīms skrūves ir pievilcis tik cieši, ka citādi domājošie Baltkrievijā vairs nav vai ir kļuvuši neredzami. Kopš 2020. gada vairāk nekā pusmiljona baltkrievu ir bijuši spiesti bēgt no valsts. Baltkrievijas opozīcijas līderi vērš uzmanību, ka režīma izpausmes ir masveidīgas, joprojām brutālas, bet vērotājam no ārpuses praktiski neredzamas.
Nopietna problēma ir opozicionāru un citādi domājošo ieslodzīšana. 2024. gadā režīms atbrīvoja gan aptuveni 200 politiskos ieslodzītos, bet vairāk nekā 1250 joprojām atrodas apcietinājumā. Pēc cilvēktiesību centra “Viasna” datiem, tikai pērn vien ieslodzījumā bojā gājuši četri politieslodzītie. 2024. gadā vien tika konstatēti ap 8800 politiski motivētas vajāšanas gadījumi, tostarp aresti, aizturēšana, atlaišana no darba.
Dažādas represijas tiek vērstas pret politieslodzīto ģimenēm un juristiem. Politieslodzītie tiek spīdzināti, viņiem netiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, ir ierobežota saziņa un tikšanās ar advokātiem un ģimenes locekļiem, norāda arī Eiropas Parlaments.
Joprojām ieslodzījumā atrodas Viktors Babarika un Sergejs Cihanouskis, kuri tika apcietināti 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu laikā. Toreiz Cihanouskim netika ļauts reģistrēt savu kandidatūru, un Babariku arestēja brīdī, kad viņš devās iesniegt savu kandidatūru. Politiskie aresti turpinās, un pērn 1721 persona tika notiesāta, pamatojoties uz politiskām apsūdzībām.
Mediju joma. Ir aizturēti vismaz 45 mediju pārstāvji, vairāki simti devušies trimdā, citi saskaras ar vajāšanām. Baltkrievijas propagandisti regulāri izplata dezinformāciju par Rietumiem un ierobežo piekļuvi objektīvai informācijai.
Ukrainas bērni. Kolēģi, un šī ir īpaša lappuse šī režīma darbībā. Lukašenko režīms pieļauj un ir līdzdalībnieks noziegumos pret Ukrainas bērniem, piemēram, ļauj Baltkrievijā rīkot pāraudzināšanas nometnes politiskai indoktrinācijai un militarizācijai".
Aleksandrs Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts), iebilda:
"Es domāju, ka konfliktu Ukrainā un nopietnu jautājuma risināšanu pašreizējā situācijā var veikt tikai ASV, un to pierādīja situācija Izraēlā, ka vēl nenotika prezidenta inaugurācija, kad jau bija vienošanās par pamieru un vairāk nekā 90 gūstekņi tika atdoti “Hamās” un Izraēlas konfliktā.
Amerikas Savienotās Valstis var atrisināt šo konfliktu, un faktiski konflikts starp Ukrainu un Krieviju faktiski ir 80 procentu konflikts starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, ņemot vērā tās tehnoloģijas, militāro palīdzību un Eiropas situāciju kā tādu, kas ir atkarīga no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Ja mēs sakām, ka Baltkrievija kaut kādā veidā, kas ir maza valsts, kas spēj ietekmēt kaut ko vai neietekmēt... Tad es domāju, ka daudz vairāk varēja ietekmēt ārlietu ministre, kura ir uzklausīta Ārlietu komisijā. Bet es paskatījos: decembrī ārlietu ministre viesojās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņa varēja pārrunāt jau ar jauno administrāciju gan Baltkrievijas, gan Ukrainas situāciju, bet es skatos, ka viņa nav tikusies ne ar vienu no jaunās administrācijas pārstāvjiem. Viņa ir tikusies ar aizejošo Drošības un pretizlūkošanas aģentūras vadītāju Deividu Ketleru, ar bijušo ASV vēstnieci NATO Džuliānu Smitu, ar valsts sekretāra vietnieku Kērstu Kempbelu. Bet viņi jau vairs nestrādā neviens. Vai ir vērts tērēt desmitiem tūkstošus nodokļu maksātāju naudas, lai brauktu uz Ameriku tieši pirms prezidenta inaugurācijas un ar aizejošiem cilvēkiem, kas neko nelemj, apspriestu drošību Eiropā, Ukrainā un tai skaitā arī Baltkrievijā, lai piedalītos sabiedrisko organizāciju vai domnīcu darbā kā “Atlantic Council” un “Hudson Institute”. Mums ir Ārpolitikas institūts, kurš varbūt ar desmitreiz mazākiem izdevumiem varēja risināt šīs sarunas tieši tādā pašā veidā ar cilvēkiem, kuri vairs neko nelemj.
Otrs. Mēs visi skatījāmies prezidenta inaugurācijas ceremoniju, un viņš teica, ka 2020. gada vēlēšanas ir bijušas viltotas Amerikas Savienotajās Valstīs, un viņš arī uzreiz pirmajā dienā amnestēja visus... vairākus tūkstošus, 4000 cilvēku, kas bija piedalījušies Baltā nama šturmēšanā, kā jūs atceraties. Kas viņu bija aizstāvējuši.
Kāpēc šīs vēlēšanas bija viltotas? Pašreiz ir paziņots, ka prokuratūra ASV sāks izmeklēšanu par to, ka vairākos Demokrātiskās partijas pārvaldītajos štatos vairāk nekā pieci miljoni nelegālo imigrantu ir piedalījušies vēlēšanās, jo tur ir aizliegts prasīt identifikācijas dokumentus vēlēšanās. Tas ir ārkārtīgi interesanti. Es domāju, ka šie notikumi Latvijas drošībai, Baltkrievijas situācijai un kara beigšanai Ukrainā ir daudz nopietnāki nekā ārlietu ministres vizīte kaut kur. Līdz ar to mums vajadzētu... protams, ka mums ir jāatbalsta jebkuri dokumenti, kas aizstāv cilvēktiesības, kas iestājas par normālām, teiksim, vēlēšanām kaimiņvalstīs.
Pašreiz, jūs paskatieties dažādās vietnēs vai mākslīgā intelekta lapās, pasaulē notiek 110 militārie konflikti – vai nu starp valstīm, vai starp dažādiem grupējumiem, vai valstu iekšpusē. 110. Eiropā tiek uzskaitīti seši konflikti pašreiz militārie. Tas nav tikai, teiksim, Serbija un Kosova, vai tur Bosnijas un Hercegovinas rīvēšanās vai laiku pa laikam militārās nesaskaņas starp Armēniju, teiksim, un Azerbaidžānu, Krieviju un Ukrainu.
Bet mūs varētu vairāk uztraukt cilvēktiesību jautājumi. Un tad es gaidu. Mēs, protams, nobalsosim šodien par šo lietu, bet tomēr es lūgtu Ārlietu komisiju izstrādāt kaut kādu dokumentu par vēlēšanām, ja jau mēs piekrītam ASV administrācijai, tad mums ir jādod kaut kāds dokuments par vēlēšanu viltošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, kas mūsu drošībai daudz būtiskāks, vai ne?
Otra lieta, kas mani uztrauc. Es paskatījos, ka Lielbritānijā cietumos pašreiz ir ieslodzīti trīs tūkstoši cilvēku, apcietināti par ierakstiem sociālajos tīklos. Te ir būtisks jautājums par vārda brīvību. Te mēs varam atkal saistīt, jā, cik tālu var iet, ko var rakstīt sociālajos tīklos, vai par to ir jāliek cietumā? Vai tas ir vārda brīvības kaut kāds ierobežojums?"
Aleksejs Rosļikovs (ST!), teica: "Brīvā, demokrātiskā Latvijā, kur pēc būtības ievēro visus likumus, valsts drošības struktūras nepārtraukti iejaucas parlamentārajā darbā un veic pārrunas. Nu, tā teikt, tīri teorētiski izsakot, ko drīkst, ko nedrīkst, a par ko labāk vispār nerunāt. Vai tas ir demokrātiski? Tā ir brīvība? Nē, kolēģi, tā nav. Es jums atgādināšu par vēlēšanām un par to, cik un kad, no kura momenta tās drīkst uzskatīt par notikušām. Eiropas vēlēšanas. Vēlreiz atgādinu stāstu. CVK valdes locekļi atnāk, lai redzētu balsu skaitīšanas procesu. Jūs domājat, viņi to redzējuši? Nē. Viņiem pateica – ārā no telpām, durvis ciet. Redzēsiet rītdien pa televizoru. Demokrātiski? Nē, kolēģi. Bet nevienu tas neuztrauc, vai ne?
A tagad vēl atgādināšu jums par nākamo soli. Valdes locekļi atteicās parakstīt Eiropas vēlēšanu rezultātu. Ko izdarīja CVK priekšsēdētāja? Pateica: “Es tāpat izsludināšu,” un izgāja un izdarīja to bez oficiāla paraksta no CVK locekļiem. Tas ir fakts. Nu ko jūs man tagad te stāstāt par kaut kādu likumību? Te neiet runa, vēlreiz, par to, kas notiek Baltkrievijā, vienkārši acīs griež. Jūs visi esat svētie? Šeit ir likums, šeit ir kārtība, šeit ir Eiropa. Kolēģi, pie mums te, Latvijā, nedod dievs, opozicionārs kaut ko pateiks nepareizi, viss, ar to tak karjera beigsies momentā".
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri