Lielākie piesārņojuma radītāji pilsētā ir apkure un automašīnas. Lai mazinātu apkures ietekmi uz gaisa kvalitāti, tika izstrādāti jauni noteikumi par apkures avotiem, informēja politiķis.
Ja ilgu laiku Rīgā nav bijis lietus, tad sakrājas putekļi, kas nonāk cilvēku elpceļos. Šajā situācijā pretpasākumi mikrolīmenī ir laistīšana un slapjā uzkopšana, kā arī koku un krūmu stādīšana.
Tāpat tā ir smagā autotransporta novirzīšana ārpus centra un sabiedriskā transporta elektrificēšana. Protams, varam strīdēties, kāda ietekme uz vidi ir elektrotransporta pilnajam dzīves ciklam, bet gaisa kvalitāti tas uzlabo neapšaubāmi, uzsvēra Zeps.
Nākamais solis ir politiski jutīgs, un politiķis domā, ka šī domes sasaukuma laikā tas izdarīts netiks. Tā ir zemo izmešu zonas veidošana, kas nozīmē, ka pilsētā tiktu izveidoti apgabali, kuros būs ierobežota transporta ar dīzeļdzinējiem kustība.
"Ir vairāki transporta plūsmas modeļi, un te ir svarīgi nekrist no viena grāvja otrā. Piemēram, kļūda būtu, ja transportam tiek slēgtas noteiktas ielas, kā rezultātā automašīnas novirzās uz citām ielām un tur veidojas lieli sastrēgumi. Tad kopējais nospiedums uz vides kvalitāti būs vēl lielāks, nekā nedarot neko," skaidroja komitejas vadītājs.
Rīgas domes Attīstības departamentam ir līgums ar konsultāciju kompāniju, kas strādā pie modelēšanas un plāna. Maijā, jūnijā vajadzētu būt sasniegto rezultātu prezentācijām.
Uz jautājumu, kur šādas zonas varētu tikt izveidotas, politiķis norādīja, ka noteikti tā varētu būt Vecrīga, kā arī noteikti apgabali vēsturiskajā centrā.
"Tomēr šobrīd par to runāt ir pāragri, par to priekšstats veidosies, kad būs veikta modelēšana," skaidroja politiķis, piebilstot, ka pētījums būšot gatavs, bet faktiskie lēmumi dzīvē būs jāievieš nākamajam domes sasaukumam.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri