• Hermanis,
  • Vilmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Tas nav iedzīvotāju interesēs!»: Saeimas opozīcija atkal norauj kvorumu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:49, 09.01.2025


Opozīcijai "noraujot" kvorumu, Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā nenobalsoja par Klimata likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību.


Foto: LETA

Vairākas reizes balsojot, par likumprojektu nobalsoja 48 deputāti, vienam atturoties. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.

Pirms balsojuma debatēs Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija priekšsēdētāja, deputāte Jana Simanovska (P) uzsvēra, ka Klimata likums ir nepieciešams, jo no parlamenta tribīnes vairākkārt izskan skepse par klimata jautājumiem.

Deputāte, atsaucoties uz pētījumu, norādīja, ka 54% respondenti Latvijā uzskata, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma, savukārt 32% domā, ka tā ir samērā nopietna problēma.

Opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS) pauda, ka neesot zināms precīzs un objektīvs izmaksu novērtējums, cik valstij izmaksās klimatneitralitātes mērķu sasniegšana. Parlamentāriete piebilda, ka uz šo jautājumu atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) komisijā neesot varējusi atbildēt.

"Latvija pirmajā vietā" deputāts Kristaps Krištopans retoriski vaicāja, kāds labums ir Latvijas iedzīvotājiem no šī likuma. "Absolūti nekāds, mēs kārtējo reizi uzņemsimies saistības, kas nav mūsu iedzīvotāju interesēs," izteicās opozicionārs.

Parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) uzskata, ka Klimata likums ir jāieliek dziļā atvilktnē uz vairākiem gadiem, jo neesot īstais brīdis, kad to apspriest. "Ja vēl pēc pieciem gadiem kādam liksies, ka šis likums ir lietderīgs - varbūt tas ir virzāms atkārtoti," teica opozīcijas deputāts.

"Jaunās vienotības" deputāts Jānis Patmalnieks atzina, ka klimata politika ir kontroversiāla politika, bet, viņaprāt, tā ir dzinulis mūsu industrijas attīstībai.

KEM norāda, ka likuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība 13 armijā iesaucamos aicina ierasties uz obligāto veselības pārbaudi

Aizsardzības ministrija izdevusi pavēstes 13 Valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem jauniešiem, aicinot viņus ierasties uz veselības pārbaudi, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Sabiedrība NEPLP liedz piekļuvi pieciem Krievijas propagandu izplatošiem portāliem

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nolēmusi liegt pieeju vēl piecām Krievijas propagandu izplatošām tīmekļa vietnēm, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Sabiedrība Ar ko sākt, ja vēlies dibināt savu biedrību (+VIDEO)

"Šī platforma būs kā izaugsmes tramplīns gan jaunajām, gan jau esošajām organizācijām".

Sabiedrība Daugavpilī pa visu pilsētu vāc zaļo masu (+VIDEO)

Var bez maksas nodot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un kompostēšanas laukumā.

Lasiet arī

Sabiedrība Pārliecinošs vairākums latviešu atzīst cilvēka ietekmi uz klimata pārmaiņām

Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēka darbība ir ietekmējusi klimata pārmaiņas, bet krietni mazāk ir tādu, kuri uzskata par pienākumu rīkoties klimata pārmaiņu ierobežošanā, secināts "Zaļais barometrs" aptaujā.

Ekonomika Aptauja: Latvijā 31% uzņēmumu izjūt klimata pārmaiņu ietekmi

Latvijā 31% uzņēmumu darbībā izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Sabiedrība Delna: Saeimai būtu jāparedz iespēja iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumus anonīmi

Lai pilnveidotu trauksmes celšanas regulējumu un veicinātu tā mērķa sasniegšanu, likumdevējam būtu jāparedz iespēja iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumus anonīmi un jānosaka pienākums tādus ziņojumus izskatīt, pausts biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") Trauksmes celšanas likuma izvērtējumā.

Sabiedrība Saeimas deputātus un darbiniekus "ēnos" vairāk nekā 120 skolēni

Saeima ir viena no populārākajām "ēnošanas" vietām valstī. 14 gadu laikā, kopš parlaments piedalās Ēnu dienā, deputātus un darbiniekus ēnojuši jau vairāk nekā 2500 skolēnu.