Kas mainīsies sociālās palīdzības saņēmējiem no 1.janvāra (+VIDEO)

Katrs jauns gads nāk ar dažādām pārmaiņām daudzās sfērās, un sociālās palīdzības joma nav izņēmums. Kā ierasts, tiek palielināti minimālo ienākumu sliekšņi. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu kopš 2023. gada 1. jūlija, minimālo ienākumu sliekšņi ir piesaistīti Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētai minimālo ienākumu mediānai uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Līdz ar to vairs netiek noteiktas konkrētas pabalstu summas – tās katru gadu mainās atbilstoši ienākumu mediānas izmaiņām. Ja mediāna pieaug, pabalsti kļūst lielāki.

Līdz kārtējā gada 1. februārim Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē publicē aktuālo (jaunāko) ienākumu mediānu, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam. No 2025. gada 1. janvāra tiks piemērota 2022. gada ienākumu mediāna – 754,74 eiro. Tā ir CSP aktuālā (jaunākā) publicētā mediāna.

No 2025. gada 1. janvāra palielināsies trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tas tiek palielināts līdz 377 eiro un pārējām personām mājsaimniecībā – līdz 264 eiro. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, kuru nosaka pašvaldība, arī tiks palielināts – vienīgajai personai mājsaimniecībā tas ir 528 eiro un pārējām personām mājsaimniecībā – 370 eiro.

Ir palielināti arī pašvaldību sociālās palīdzības nodrošinātie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri mājsaimniecībām. Attiecīgi garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis no 2025. gada 1. janvāra ir 166 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 116 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Atbilstības izvērtēšanas nosacījumi trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņemšanai nemainās. Tāpat kā iepriekš, lai noteiktu, vai mājsaimniecība atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un ir tiesīga saņemt pamata sociālās palīdzības pabalstus, jāvēršas sociālajā dienestā ar iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas, un iesniegumam jāpievieno:

-darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā;

-izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;

-visu mājsaimniecībā esošo personu (arī nepilngadīgo bērnu) kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;

-dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas;

-citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

Izvērtējot mājsaimniecības materiālos resursus, ņem vērā ienākumus, kas veidojas pēc nodokļu samaksas.

Kā allaž apkures sezonā, pašlaik īpaši aktuāls ir jautājums par mājokļa pabalsta piešķiršanu un tā apmēru. Mājokļa pabalsta aprēķins katrai mājsaimniecībai ir individuāls, pamatojoties uz rēķiniem par dzīvojamās telpas lietošanas izdevumiem. Mājokļa pabalsta apmērs tiek veikts, ņemot vērā:

-izdevumus par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);

-izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;

-izdevumus, kas saistīti ar telekomunikāciju pakalpojumiem un interneta lietošanu, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Mājokļa pabalsta aprēķinam mājsaimniecībai GMI sliekšņu summai no 2025. gada 1. janvāra tiek piemēroti šādi koeficienti:

-atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – 2,1;

-mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – 1,7;

-mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – 1,7;

-pārējām mājsaimniecībām – 1,3.

Lai saņemt mājokļa pabalstu vai tā pārrēķinu, klientam jāiesniedz iesniegums pabalsta saņemšanai, kuram jāpievieno pēdējā mēneša komunālo pakalpojumu rēķinus ar konkrētu norādi, kam, cik un par ko ir jāveic rēķina apmaksa. Gadījumā, ja klients dzīvo citai personai piederošā īpašumā, pieprasot mājokļa pabalstu jāuzrāda īres līgums.

Ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņemšanas palielinās izdevumi par mājokli, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem visiem aktuālā perioda rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trīs kalendāra mēnešiem no iesnieguma par mājokļa pabalsta pārrēķinu iesniegšanas.

Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt mājokļa pabalsta aprēķinu ne vairāk kā par deklarācijas perioda iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, uzrādot rēķinus par katru konkrēto mēnesi. Aprēķinu par turpmāko deklarācijas periodu veic atbilstoši kārtējā mēneša izdevumus apliecinošajiem dokumentiem.

No 2025. gada 1. janvāra ir palielināts arī pabalstu apmērs, ko pilngadību sasniegušajam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam izmaksā pašvaldība.

Pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās audžuģimenē vai pie aizbildņa apmērs ir palielināts līdz 302 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – līdz 453 eiro.

Vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palielināts līdz 1283 eiro.

Savukārt pabalsts ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušajam izglītojamam tiek palielināts līdz 166 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – līdz 226 eiro.

Lai saņemtu minētos pabalstus, atbalsta pieprasītājs iesniedz iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami atbalsta saņemšanai un ja tie nav pārvaldes rīcībā.

Izmaiņas no 2025. gada 1. janvāra ir skārušas arī Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai atbalsta paku saņemšanas nosacījumus – ir mainījies saņēmēju loks. Atbalsta pakas līdzšinējā atbalsta apmērā (pārtikas paku 2 komplekti personai ceturksnī) turpinās saņemt vistrūcīgākās personas (personas ar trūcīgās mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušie Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji). Savukārt maznodrošinātās mājsaimniecības, kurām sociālais dienests 2024. gadā ir izsniedzis izziņu par statusu un tās derīguma termiņš beidzas 2025. gadā, varēs saņemt atbalstu līdz izziņas derīguma termiņa beigām atbilstoši nosacījumiem, kādi bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. Sākot no 2025. gada 1. janvāra maznodrošinātām mājsaimniecībām vairs netiks no jauna piešķirtas tiesības uz minēto atbalstu.