Latvijā augstākais sociālās atstumtības risks Baltijas valstīs

Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 000 cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju šajā vecuma grupā, Lietuvā šādā situācijā ir 410 000 cilvēku jeb 20% un Igaunijā - 178 000 cilvēku jeb 18,9%. Tādējādi Latvijas situācija vērtējama kā smagākā, konferencē "Cilvēki sociālās atstumtības ēnā - kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību" atzina viens no pētījuma autoriem, augstskolas "RISEBA" prorektors Valters Kaže.

Kaže uzsvēra, ka svarīgi sasniegt šo iedzīvotāju daļu, kurus varētu dēvēt par "neredzamajiem", jo ikviens no tiem ir zaudēts cilvēkkapitāls un potenciāls sociālais un ekonomiskais slogs sabiedrībai. Tāpēc būtiski veicināt šo sociālo grupu reintegrāciju darba tirgū, valsts pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un NVO kopējā sadarbībā nodrošinot to motivācijai un spējām atbilstošu prasmju attīstību, psiholoģiskā atbalsta un finanšu pratības mentoringa iespējas. Kā risinājuma iespējas pētījumā izcelta mērķēta mūžizglītība, valsts līmeņa prasmju monitorings un digitālo prasmju attīstīšana.

"Meta Advisory" vadītājs Armands Gūtmanis atzina, ka neredzamo temats kļūst arvien aktuālāks, un joprojām liela sabiedrības daļa cieš no sociālās atstumtības un neiekļaujas arī darba tirgū, kamēr vienlaicīgi tam valdība arvien vairāk runā par darbaspēka trūkumu. Savukārt, kā esot norādījusi Latvijas Banka, reģionos vērojama klātienes finanšu pakalpojumu sašaurināšanās, kas daļai iedzīvotāju arī var radīt atstumtības sajūtu.

"Mūžizglītība un finanšu un digitālā pratība ir svarīgi instrumenti, ar kuriem šīm sabiedrības grupām var palīdzēt un veidot sabiedrību ar iekļaujošu nodarbinātību," atzīmēja Gūtmanis.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis konferencē akcentēja nepieciešamību veidot "ceļa karti", ar kuras palīdzību darba tirgū iekļaut riska grupas cilvēkus. Viņš norādīja, ka svarīgs jautājums ir problēmas diagnostika, lai uzzīmētu turpmākā ceļa karti, kas var arī nebūt visam mūžam, bet praktiski noderēt tuvākajā nākotnē.

"Bezdarbs tuvākajos gados pietuvosies dabiskā bezdarba līmenim - šobrīd reģistrētā bezdarba līmenis ir 5,2%, tāpēc darba tirgū maksimāli jāiesaista darbaspēka rezerve un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, bet šīm grupām bieži vien digitālās prasmes nav pietiekamā līmenī un tās jāuzlabo," secināja Lipskis.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Darba tirgus departamenta direktore Eva Lossane atzina, ka šobrīd, kad aktuāla ir motivācija mācīties mūža garumā, arī karjeras konsultants ir pieprasīta profesija. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere uzskata, ka obligātās izglītības posmā vēl vairāk jāiedziļinās tajā, kā skolēnus mācām apgūt jaunas zināšanas, izzināt jaunas lietas - tas, manuprāt, ir liels izaicinājums gan politikas veidotājiem, gan izglītības profesionāļiem.