• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Sprūds: Aizsardzības budžets tiks izmantots ar vislielāko atbildību

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:29, 17.12.2024


Aizsardzības nozare pret katru tai piešķirto valsts budžeta finansējuma eiro un centu izturēsies ar vislielāko atbildību, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" solīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).


Foto: LETA

Ministrs sacīja, ka tā esot bijusi viņa misija jau kopš pirmās šajā amatā nostrādātās dienas. Ministrija uzreiz esot ķērusies klāt "mantotajiem" iepirkumiem, kā arī pastiprinājusi iepirkumu pārraudzības kontroles mehānismu, izveidojot šim nolūkam speciālu struktūrvienību.

"Ir veikts arī būvniecības audits un turpinās šis audits, mēs ļoti skrupulozi ejam cauri šīm pozīcijām un turpināsim iet cauri šīm pozīcijām, lai skatītos konkrēti un izvērtētu, vai nav zināmi sadārdzinājumi," stāstīja Sprūds, piebilstot, ka vairāku objektu būvniecība patlaban ir iepauzēta, lai kārtīgi izvērtētu tēriņu lietderību un pamatojumu.

Viņš vairākkārt uzsvēra, ka pret katru valsts budžeta jeb sabiedrības doto eiro centu nozarei ir jāizturas ar vislielāko atbildību. To ministrija esot darījusi un turpināšot darīt, kaut arī sistēma ir liela un iepirkumu ir ļoti daudz.

Kā ziņots, Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā 2025.gadam aizsardzības stiprināšanai atvēlēti 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Lielākā daļa no nākamā gada aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. AM informē, ka aptuveni 26% no budžeta segs personāla un uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.

Galvenie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana (200,15 miljoni eiro), krasta aizsardzības raķešu iegāde (17,35 miljoni eiro), kā arī kājnieku kaujas mašīnu (111,44 miljoni eiro), artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma (139,61 miljons eiro) iepirkumi.

Bezpilota lidaparātu iegādei paredzēti 20 miljoni eiro. Savukārt mīnmetēju sistēmu, pašgājēju riteņu artilērijas sistēmu un tālās darbības raķešu sistēmu iegādei plānoti 52,84 miljoni eiro.

Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro, informē AM. Lielākais būvniecības projekts NBS vajadzībām ir militārais poligons "Sēlija", kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025.gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas NBS un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.

Vērtējot ģeopolitisko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem, norāda AM. Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, nākamgad tam atvēlot 0,25% no IKP. Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.

Aizsardzības ministrs uzsver, ka aizsardzības spēju stiprināšana ar jauna bruņojuma iegādēm un krājumu papildināšanu ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā atturēt Krieviju no agresijas pret Latviju. Tādēļ šis ir bruņošanās budžets, kur 76% veltīti tieši NBS attīstībai un stiprināšanai, norāda Sprūds. Ministrs skaidro, ka, izmantojot līdz šim lielākos ieguldījumus Latvijas aizsardzībā, tiks sperti konkrēti soļi, lai veicinātu valsts noturību gan pret konvenciāliem, gan hibrīdiem draudiem.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto budžeta ietvaru valsts aizsardzībai 2026.gadā apstiprināti 1,768 miljardi eiro, 2027.gadā - 1,841 miljardi eiro, 2028.gadā - 1, 655 miljardi eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Sabiedrība Šogad ir mazāk gadījumu, kuros bērni guvuši traumas

Šī gada pirmajā pusgadā bērnu traumu gadījumu skaits ir par 150 mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Lasiet arī

Sabiedrība Sprūds piedalīsies latviešu leģiona piemiņas pasākumā Lestenē

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) šodien piedalīsies Otrajā pasaules karā karojušo latviešu leģionāru piemiņas pasākumā Lestenē, Tukuma novadā, informēja Aizsardzības ministrijā.

Sabiedrība Sprūds: ASV un Eiropas attiecību dinamika nebūtu jāuztver dramatiski

ASV un Eiropas attiecību dinamika nebūtu jāuztver dramatiski, uzskata aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sabiedrība Sprūds aicina nedramatizēt ASV Baltā nama izteikumus

Nevajadzētu dramatizēt no ASV Baltā nama izskanējušos izteikumus Ukrainā notiekošā kara kontekstā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sabiedrība Sprūds: ASV kā svarīgu sabiedroto negribētos norakstīt

ASV kā svarīgu sabiedroto negribētos norakstīt, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).