Finansējums uz vienu skolēnu varētu pieaugt skolēnu skaita krituma dēļ

Ministrijas vadība iepriekš vairākkārt norādīja, ka mācību līdzekļiem nākamā gada valsts budžetā iezīmēti vairāk nekā 9,4 miljoni eiro, un vienam skolēnam atvēlētais finansējums pieaugs no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro jeb par 24%.

Vienlaikus likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" norādīts, ka šogad mācību līdzekļu iegādei atvēlēti 9,43 miljoni eiro, bet 2025.gadā iezīmēti 9,48 miljoni eiro jeb par 0,53% vairāk.

Savukārt izziņā, kas pievienota IZM sagatavotajam izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plāna projektam 2024.-2025.gadam, teikts, ka finansējuma apmēru varētu pārskatīt 2026.gadā.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) padomniece Edīte Kanaviņa aģentūrai LETA skaidroja, ka budžetā iezīmētais finansējums ir aprēķināts, balstoties uz demogrāfiskajiem rādītājiem, un jau šogad mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam bija iespējams atvēlēt 35,2 eiro.

Nākamgad finansējumu varētu nākties sadalīt uz mazāku skolēnu skaitu, līdz ar to atvēlētais uz vienu skolēnu vēl varētu pieaugt. Kanaviņa atturējās vērtēt, cik liels varētu būt pieaugums.

Ministrijā notiek sarunas par to, kāds būtu optimālais finansējums, lai katram skolēnam varētu nodrošināt pilnu mācību līdzekļu komplektu, apliecināja Kanaviņa. Viņa norādīja uz nepieciešamību saprast, kas tiek iekļauts bāzes izmaksās, kā arī, vai daļu no tā finansē pašvaldības, vai jārod struktūrfondos.

"Mēs redzam, cik dažādi skolas reaģē uz to, kā mēs nosakām, kādi [mācību] līdzekļi ir pērkami un cik daudz tie ir vajadzīgi. Šeit ir vajadzīga diskusija. Ja mēs šādas rīcības taisām, vai tiešām visi ir maksimāli ieguvēji. Lai nav tā, ka mēs pieņemam, bet pēc izpildīta lēmuma redzam, ka vēl ir neapmierinātie," sprieda Kanaviņa.

Vienlaikus IZM konstatējusi, ka ne visās pašvaldībās mācību līdzekļu iegādei piešķirtais finansējums tiek apgūts. Kanaviņa nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc šāda situācija radusies, jo iemesli atšķiras pašvaldību un skolu līmenī.

Kā vēstīts, nākamajā gadā finansējums mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam pieaugs no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro. Mācību līdzekļiem nākamā gada valsts budžetā iezīmēti vairāk nekā 9,4 miljoni eiro.

Vienlaikus, lai skolas nodrošinātu ar visiem mācību līdzekļiem, valstij jāatrod papildu 14 miljoni eiro gadā, liecina LDDK aplēses.

Pašvaldības papildus valsts dotācijai finansējumu mācību līdzekļu iegādei meklē arī savos budžetos. Kā aģentūru LETA informēja izdevniecība "Skolas Vārds", pašvaldību atvēlētais ir ļoti atšķirīgs - no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz apmēram 412 000 eiro Jelgavā.

Izdevniecības vadītāja Violeta Brenčeva norādīja, ka dažas pašvaldības atvēl ievērojamu papildu finansējumu, savukārt citām tas ir ierobežots. Tas var radīt nevienlīdzīgu pieeju resursiem dažādu reģionu skolās.

Kā vēstīts, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei.

Iniciatīvas pārstāve Kristīne Liepa aicina izstrādāt "skaidru sistēmu", lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu situācijas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.

Tāpat vairākas pedagogu un vecāku organizācijas, kā arī mācību līdzekļu izdevniecības atklātā vēstulē lūgušas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rast papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām.

Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) paudusi nostāju, ka finansējuma pieaugums mācību līdzekļiem valsts pašreizējos finansiālajos apstākļos ir optimāls, jo nākamā gada valsts budžetā kā galvenā prioritāte izvirzīta iekšējā un ārējā drošība.