• Ainārs,
  • Uva,
  • Zigfrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Finansējums uz vienu skolēnu varētu pieaugt skolēnu skaita krituma dēļ

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:48, 29.11.2024


Finansējums mācību līdzekļiem nākamā gada budžetā paliks teju līdzšinējā līmenī, taču iespējams palielinājums vienam skolēnam, jo samazinājies skolēnu skaits, kam finansējumu sadalīt, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).


Foto: LETA

Ministrijas vadība iepriekš vairākkārt norādīja, ka mācību līdzekļiem nākamā gada valsts budžetā iezīmēti vairāk nekā 9,4 miljoni eiro, un vienam skolēnam atvēlētais finansējums pieaugs no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro jeb par 24%.

Vienlaikus likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" norādīts, ka šogad mācību līdzekļu iegādei atvēlēti 9,43 miljoni eiro, bet 2025.gadā iezīmēti 9,48 miljoni eiro jeb par 0,53% vairāk.

Savukārt izziņā, kas pievienota IZM sagatavotajam izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plāna projektam 2024.-2025.gadam, teikts, ka finansējuma apmēru varētu pārskatīt 2026.gadā.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) padomniece Edīte Kanaviņa aģentūrai LETA skaidroja, ka budžetā iezīmētais finansējums ir aprēķināts, balstoties uz demogrāfiskajiem rādītājiem, un jau šogad mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam bija iespējams atvēlēt 35,2 eiro.

Nākamgad finansējumu varētu nākties sadalīt uz mazāku skolēnu skaitu, līdz ar to atvēlētais uz vienu skolēnu vēl varētu pieaugt. Kanaviņa atturējās vērtēt, cik liels varētu būt pieaugums.

Ministrijā notiek sarunas par to, kāds būtu optimālais finansējums, lai katram skolēnam varētu nodrošināt pilnu mācību līdzekļu komplektu, apliecināja Kanaviņa. Viņa norādīja uz nepieciešamību saprast, kas tiek iekļauts bāzes izmaksās, kā arī, vai daļu no tā finansē pašvaldības, vai jārod struktūrfondos.

"Mēs redzam, cik dažādi skolas reaģē uz to, kā mēs nosakām, kādi [mācību] līdzekļi ir pērkami un cik daudz tie ir vajadzīgi. Šeit ir vajadzīga diskusija. Ja mēs šādas rīcības taisām, vai tiešām visi ir maksimāli ieguvēji. Lai nav tā, ka mēs pieņemam, bet pēc izpildīta lēmuma redzam, ka vēl ir neapmierinātie," sprieda Kanaviņa.

Vienlaikus IZM konstatējusi, ka ne visās pašvaldībās mācību līdzekļu iegādei piešķirtais finansējums tiek apgūts. Kanaviņa nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc šāda situācija radusies, jo iemesli atšķiras pašvaldību un skolu līmenī.

Kā vēstīts, nākamajā gadā finansējums mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam pieaugs no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro. Mācību līdzekļiem nākamā gada valsts budžetā iezīmēti vairāk nekā 9,4 miljoni eiro.

Vienlaikus, lai skolas nodrošinātu ar visiem mācību līdzekļiem, valstij jāatrod papildu 14 miljoni eiro gadā, liecina LDDK aplēses.

Pašvaldības papildus valsts dotācijai finansējumu mācību līdzekļu iegādei meklē arī savos budžetos. Kā aģentūru LETA informēja izdevniecība "Skolas Vārds", pašvaldību atvēlētais ir ļoti atšķirīgs - no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz apmēram 412 000 eiro Jelgavā.

Izdevniecības vadītāja Violeta Brenčeva norādīja, ka dažas pašvaldības atvēl ievērojamu papildu finansējumu, savukārt citām tas ir ierobežots. Tas var radīt nevienlīdzīgu pieeju resursiem dažādu reģionu skolās.

Kā vēstīts, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei.

Iniciatīvas pārstāve Kristīne Liepa aicina izstrādāt "skaidru sistēmu", lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu situācijas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.

Tāpat vairākas pedagogu un vecāku organizācijas, kā arī mācību līdzekļu izdevniecības atklātā vēstulē lūgušas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rast papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām.

Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) paudusi nostāju, ka finansējuma pieaugums mācību līdzekļiem valsts pašreizējos finansiālajos apstākļos ir optimāls, jo nākamā gada valsts budžetā kā galvenā prioritāte izvirzīta iekšējā un ārējā drošība.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība ZZS apstrīdējusi vēlēšanu rezultātus Dienvidkurzemes novadā

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) apstrīdējusi vēlēšanu rezultātus Dienvidkurzemes novadā, aģentūrai LETA apstiprināja esošais domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS).

Sabiedrība papildināta - Visvairāk priekšvēlēšanu aģitācijai iztērēja LPV, JV un LZP

Partijas un to apvienības pirms aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām limitētajām aģitācijas izdevumu pozīcijām, tostarp aģitācijas materiālu izvietošanai, izlietojušas kopsummā 2 110 364 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija.

Sabiedrība Konkursā uz ģenerālprokurora amatu apsver pieteikties virsprokurors Meisters

Atkārtotajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu apsver pieteikties Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Sabiedrība ES Ukrainas iedzīvotāju pagaidu aizsardzības statuss pagarināts vēl uz 1 gadu

Luksemburgā notiekošajā Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru padomē ES iekšlietu ministri un Eiropas Komisija (EK) vienbalsīgi ir vienojušies pagarināt pagaidu aizsardzības statusu ukraiņiem, kuri bēg no kara, vēl uz vienu gadu - līdz 2027.gada 4.martam, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā.

Lasiet arī

Kriminālziņas KM sākusi pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem Nacionālā Mākslu vidusskolā

Ar kultūras ministres Agneses Lāces (P) rīkojumu pirmdien izveidota dienesta pārbaudes komisija, kas sāks dienesta pārbaudi mākslu izglītības kompetences centrā "Nacionālā Mākslu vidusskola" par iespējamiem pārkāpumiem skolas direktores rīcībā, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Sabiedrība Ministre: Notiek cīņa ar eksāmenu nenokārtošanas cēloņiem

Notiek cīņa ar eksāmenu nenokārtošanas cēloņiem, bet ieviestie pasākumi nedod tik ātru rezultātu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Kriminālziņas KNAB aicina pieteikties pretkorupcijas jomas tālākizglītotāju programmā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina valsts un pašvaldību institūcijas pieteikt pārstāvjus KNAB pretkorupcijas jomas tālākizglītotāju programmā, aģentūru LETA informēja KNAB.

Kultūra No septembra Alūksnē būs tikai viena skola

No šā gada 1.septembra Alūksnē būs tikai viena skola - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, pirmdien nolēma Alūksnes novada domes deputāti, izskatot jautājumu, kas domes sēdē tika iekļauts papildus.