Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi

Lai notiktu aktīvāka sadarbība reģiona attīstībai, pirmkārt, nepieciešamas sarunas, sprieda politiķis. Piemēram, sarunas nepieciešamas par infrastruktūras savienošanu. Tas ietver gan ceļus, gan sabiedriskā transporta maršrutus un savienojumus. Vēl esot jautājums par kopīgu tūrisma attīstību. Piemēram, kad Rīgā ienākot kruīza kuģi, to pasažieriem tiek piedāvātas ekskursijas uz Jūrmalu vai Siguldu. Līdz ar to, lai arī ir pašvaldību robežas, visas Pierīgas pašvaldības esot vienā tūrisma ekosistēmā.

Tāpat esot jautājums par skolu tīklu. Rīgas skolas uzņem ļoti daudzu Pierīgas iedzīvotāju bērnus. Pierīga nevar uzbūvēt tik daudz jaunu skolu, cik būtu nepieciešams, jo Rīgas plānošanas reģions ir augošs. Rezultātā vecāki no Pierīgas atved bērnus, rīdzinieki uztur skolas, un tad ir savstarpējie norēķini.

Ratnieks atzina, ka pašvaldību būtība ir vēlme valdīt pašu teritorijā. Tomēr, ja esot redzams kopīgs labs rezultāts, tad esot iespējams vienoties.

Tostarp arī par investoru piesaisti. Investori skatās uz Rīgas metropoli kopā, nevis uz atsevišķām pašvaldībām. Tiem ir svarīgi cik tālu ir osta, cik tālu ir lidosta, kādi ir pievedceļi, nevis kurā pašvaldībā atradīsies uzņēmums. Tas viss savukārt rada jautājumu par finansējuma pieejamību.

Ja Rīgas metropole kopā rada trīs ceturtdaļas no visas valsts IKP, tad būtu nepieciešami arī kādi atbalsta mehānismi. Nevis kā tas ir tagad, ka šogad Rīgas un Pierīgas pašvaldību maksājums pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir 185 miljoni eiro, savukārt valsts iemaksā šogad 35 miljonus eiro, bet nākamo gadu 50 miljonus eiro, kas nav līdzīgās proporcijās ar Rīgu un Pierīgu.

Jau ziņots, ka Rīgas metropoles areāla pārvaldība tiks attīstīta uz Rīgas plānošanas reģiona bāzes, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) vadībā norisinājās Rīgas metropoles areāla attīstības darba grupa, kurā dalībnieki konceptuāli vienojās par potenciālo metropoles areāla pārvaldības modeli.

Darba grupā panākta vienošanās par Rīgas metropoles likuma izstrādi, ko plānots paveikt līdz gada beigām. Ministre cer, ka šis Rīgas metropoles pārvaldības modelis dos reālu ieguvumu, veicinot iekšzemes kopprodukta pieaugumu Rīgas metropolē un tādējādi stiprinās arī Latvijas ekonomisko izaugsmi.

"Rīgas metropoles" pašvaldību ieskatā, Rīgas un Pierīgas attīstības jautājumus nevar skatīt atsevišķi no investīciju attīstības jautājuma, piemēram, mobilitātes punktu veidošanai, transporta tīklam un Pierīgas pašvaldību līdzmaksājumiem sabiedriskā transporta nodrošināšanai, ūdenssaimniecības, ceļu un arī drošības jautājumiem.

Pastāvīgs finanšu trūkums ir bijis viens no iemesliem, kāpēc līdz šim vienota attīstība ir virzījusies lēni, jo kopējas sadarbības īstenošana prasa apjomīgas pašvaldību investīcijas infrastruktūrā un teritorijas pārvaldībā, akcentē "Rīgas metropoles" pārstāvji.