Politologs: pārbīdes koalīcijā tuvākajā laikā nav gaidāmas

Viņaprāt, pašlaik netiek nopietni domāts par "Progresīvo" nomaiņu valdībā. Eksperts norādīja, ka nesen izskanējušie lūgumi Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) vērtēt satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) un aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) darbu saistāmi ar problēmām viņu pārvaldītajās jomās. "Cik lielā mērā tas saistās ar veiksmīgu vai neveiksmīgu ministru darbu, tas ir pietiekami diskutabls jautājums," pauda Rozenvalds, vēršot uzmanību drona nokrišanas gadījumam Gaigalavas pagastā, kā arī "ļoti sāpīgajiem jautājumiem" par "Rail Baltica" un "airBaltic".

Rozenvalds atsaucās uz neseno Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) interviju žurnālam "Ir", norādot, ka premjere gaida aktīvu darbību kā no satiksmes, tā aizsardzības ministra.

Politologs norādīja, ka šajos jautājumos "būtu dīvaini, ja no Ministru prezidentes nedzirdētu kritiku". "Sabiedrība acīmredzami ir satraukta gan par "Rail Baltica", gan par "airBaltic" (..). Līdz ar to no viņas [premjeres] puses ir pilnīgi normāli, ka ir jābūt reakcijai, bet tā reakcija, ar ko man pēdējā laikā bijusi iespēja iepazīties, neliecina, ka (..) "Progresīvos" valdībā nomainīs," viņš sacīja.

Tāpat politologs norādīja uz tendenci, ka "Progresīvo" virzienā bieži tiekot vērsta kritika, ņemot vērā politiskā spēka pārliecību, kas ir pretēja sabiedrībā dominējošajai konservatīvajai pārliecībai. Viņš atgādināja, ka agrāk daudzi kritizēja "Saskaņu", bet tagad tā Saeimā vairs nav pārstāvēta, līdz ar to tiek kritizēti "Progresīvie".

Vērtējot kultūras ministres Agneses Lāces (P) darbu, Rozenvalds norādīja, ka, viņaprāt, ministre ļoti cenšas, tāpat kā cenšas visi "Progresīvo" ministri, taču šajā situācijā jāuzdod jautājumi par kultūras nozares stāvokli kā tādu, un, vai tad, kad šo nozari pārvaldīja Nacionālās apvienības (NA) ministri, bija "stipri labāk". "Es par to nedaudz šaubos," sacīja Rozenvalds.

Viņa ieskatā, runājot par valdības stabilitāti, drīzāk varētu būt sagaidāma nevis "Progresīvo" nomaiņa pret kādu citu partiju, bet gan koalīcijas paplašināšanās, pievienojoties "Apvienotajam sarakstam" (AS). "Tas, manuprāt, pašreiz varētu būt variants, kas, iespējams, tiek apspriests arī kuluāros, vismaz zināmas liecības par to ir, ka viņi [AS] izsakās, ka varētu būt ieinteresēti strādāt valdībā," pauda Rozenvalds.

Politologs vērsa uzmanību, ka, ja agrāk galvenais šķērslis AS darboties valdībā bija cīņa par vienu un to pašu elektorātu ar Zaļo un zemnieku savienību, tad pašlaik, ņemot vērā, ka abas partijas ir gatavas kopā startēt pašvaldību vēlēšanās Jelgavā, tad arī valdībā viņi, visticamāk, varētu sastrādāties.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā laikā nekas ar valdību nenotiks, ņemot vērā to, ka vēl ir aktuāls jautājums par budžetu, un līdz ar to būtu galīgs neprāts "šūpot laivu", bet arī nākotnē drīzāk varētu gaidīt valdošās koalīcijas paplašināšanos, nevis tās rokādes," vērtēja Rozenvalds.

To, vai valdība spēs noturēties līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, politologs droši galvot nevarēja, taču līdz gada beigām, viņa ieskatā, tā noteikti noturēsies.

Rozenvalds norādīja, ka "neviena valdība pašreizējā Saeimas izkārtojuma ietvaros nevar tikt izveidota bez "Jaunās vienotības" (JV)". "Runājot par JV, gribētu teikt, ka tai pašreizējā koalīcijā ir pietiekami komforta - daudz komfortablāk, nekā bija iepriekšējā koalīcija Krišjāņa Kariņa laikā ar NA un AS, kas bloķējās savā starpā un bremzēja vairākus jautājumus, kas JV bija izdevīgi," sacīja Rozenvalds.

Viņa ieskatā, JV labprāt koalīciju paplašinātu, ņemot vērā pēdējos notikumus Saeimā, kad kvoruma trūkuma dēļ tā nenobalsoja par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".

"Līdz ar to viņi [JV] būtu ieinteresēti koalīciju paplašināt, un paplašināt caur AS, bet veidot rokādes ir mazliet riskantāk, nemaz nerunājot par atspēlēšanu atpakaļ, iekļaujot valdībā NA - man liekas, tas būtu visnekomfortablākais variants JV," vērtēja politologs.