Tikai 20% sociālo mediju lietotāju zina, kā atšķirt viltus tīmekļvietnes

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem drošas lietotnes atpazīt māk līdzīga daļa respondentu - attiecīgi 18% uzskata, ka pilnīgi noteikti māk tādas atpazīt, un 41% domā, ka drīzāk māk. Savukārt 44% nezina, kā ziņot par viltus profiliem sociālajam medijam.

Pētījumā 31% respondentu piekrīt, ka viņiem ir grūtības izvērtēt, vai informācija, ar ko dalās, var radīt negatīvas sekas, vēl 25% ir grūtības atšķirt reklāmu no pārējā satura, izvēlēties labākos atslēgvārdus, un tikpat daudz arī mēdz rīkoties nepārdomāti, lietojot internetu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 84% no sociālo mediju lietotājiem zina, kā dzēst lietotāju no sava sociālo mediju kontaktu saraksta un var viegli atrast iepriekš apmeklētas lapas. Savukārt iestatījumus mainīt māk 71% pētījuma dalībnieku.

Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji zemāk vērtē savas prasmes vairākos no pētījumā iekļautajiem aspektiem. Piemēram, šajā mērķa grupā nozīmīgi mazāks īpatsvars - 80% - zina, kā dzēst lietotāju no sava sociālo mediju kontaktu saraksta, kā nomainīt sociālo mediju iestatījumus zina 65%, un, kā atšķirt viltus interneta lapas no īstām, zina 50%. Lielāks īpatsvars atzīst, ka ir grūtības izvēlēties labākos atslēgvārdus meklēšanai internetā. Tā pētījumā norādīja 31% no šīs mērķa grupas. Savukārt 38% ir grūtības izvērtēt, vai informācija, ar kuru dalās internetā, var radīt negatīvas sekas, un 49% nezina, kā ziņot par viltus profilu sociālajam medijam.

Kā liecina pētījuma rezultāti, jaunieši visos pētījumā iekļautajos aspektos ir snieguši labākus vērtējumus. Piemēram, viņi vairāk zina, kā dzēst profilus. To prot 93% aptaujāto. Tāpat 90% jauniešu spēj atrast iepriekš meklētās lapas, kā arī retāk atzīst, ka nezina, kā ziņot par viltus profiliem. Tā norādījuši 35%. Savukārt 19% piekrīt, ka viņiem ir grūtības izvērtēt, vai informācija, ar ko dalās, var radīt negatīvas sekas. Tikai 15% jauniešu ir grūtības atšķirt reklāmu no pārējā satura, un 11% ir grūtības izvēlēties labākos atslēgvārdus.

Savukārt seniori gandrīz visos pētījumā iekļautajos aspektos ir snieguši zemākus vērtējumus. Piemēram, mazāka viņu daļa zina, kā dzēst profilus. To zina 66% senioru. Iestatījumus mainīt māk 42%. Tikai 9% pilnīgi piekrīt, ka zina, kā atšķirt viltus lapu no īstas, un 42% šim apgalvojumam drīzāk piekrīt. Drošas lietotnes māk atpazīt vēl mazāka daļa - attiecīgi 10% un 30% senioru. 55% nezina, kā ziņot par viltus profiliem sociālajam medijam. 39% piekrīt, ka viņiem ir grūtības izvērtēt, vai informācija, ar ko dalās, var radīt negatīvas sekas. 48% ir grūtības atšķirt reklāmu no pārējā satura un 51% ir grūtības izvēlēties labākos atslēgvārdus. Savukārt vienīgais aspekts, kur seniori vērtē sevi augstāk, ir nepārdomāta rīcība, lietojot internetu, ko viņi sev piedēvē tikai 19% gadījumu, liecina pētījums.

Saskaņā ar pētījumu 82-83% interneta lietotāju pēdējā gada laikā ir izmantojuši e-pastus, interneta bankas pakalpojumus vai skatījušies video sociālajās platformās. Savukārt tiešsaistes iniciatīvas un mākslīgā intelekta rīkus izmanto vismazāk - 19% aptaujāto.

Kā norādīts pētījumā, dzīves cikla dēļ mazāks īpatsvars jauniešu izmanto interneta bankas pakalpojumus - 64% pret 74% senioru mērķa grupā, apmaksā rēķinus, izmantojot internetu - 48% pret 73%, kā arī lasa ziņu portālus par aktualitātēm un politiku - 53% pret 72%. Savukārt visas citas aktivitātes jaunieši veic vairāk. Tādējādi pētījuma veicēji secinājuši, ka jaunieši biežāk izmanto dažādas interneta aktivitātes izklaidei un komunikācijai, kamēr seniori - utilitāriem mērķiem. Savukārt mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aktivitātes internetā ir līdzīgas sabiedrībai kopumā.

Vairums interneta lietotāju izmanto interneta meklētājprogrammas - 88% kopumā, 82% mazākumtautību vidū, 96% jauniešu un 79% senioru vidū. 30% no tiem, kuri izmanto meklētājprogrammas, uzskata, ka rezultātu lapu izkārtojuma secība ir saistīta ar uzticamību, un tikai 20% to noliedz. Rezultāti mērķa grupās statistiski nozīmīgi neatšķiras no sabiedrības kopuma, atzīmēts pētījumā.

Tam, ka dažādas meklētājprogrammas sniegs identiskus meklēšanas rezultātus, piekrīt tikai 21% meklētājprogrammu lietotāju, liecina pētījums. Šim apgalvojumam piekrīt statistiski nozīmīgi mazāka daļa mazākumtautību iedzīvotāju - 14,6%, bet jauniešu vidū ir lielāks to īpatsvars, kuri pilnīgi nepiekrīt šim apgalvojumam, turpretim seniori biežāk izvēlas atbildes variantu "nezinu".

Tikai 18% no interneta lietotājiem uzskata, ka visi redzēs vienādas reklāmas, apmeklējot vienu un to pašu interneta lapu. Statistiski nozīmīgi lielāks īpatsvars - 23% - mazākumtautību iedzīvotāju piekrīt šim apgalvojumam, bet seniori biežāk izvēlas atbildes variantu "nezinu", liecina pētījuma rezultāti.

Savukārt apgriezto attēlu meklēšanu saskaņā ar pētījumu nav lietojuši 53% no sabiedrības, bet bieži to lieto mazāk par 3%.

Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondenti vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās - 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma.

Pētījums veikts no 2024.gada maija līdz jūlijam. To veica SIA "Civitta Latvija".