Būs jauns “Rail Baltica” īstenošanas likums

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu "Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā", informatīvo ziņojumu "Par atļauju SM slēgt vispārējo vienošanos par konsolidēto materiālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā" un likumprojektu "Rail Baltica projekta īstenošanas likums".

SM sagatavotais likumprojekts nodots publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā (TAP) līdz 11.novembrim. Likumprojekts pilnveidos spēkā esošās normas, kā arī papildinās likumu ar jaunām iniciatīvām, tostarp nostiprinās projekta tvērumu līdz 2030.gadam un pēc 2030.gada, kā arī noteiks projekta finansēšanu no daudzpusīgiem avotiem.

Lai veicinātu Rail Baltica projekta realizēšanu, tika izstrādāts Rail Baltica projekta īstenošanas likums, kas stājies spēkā 2022.gada 14.novembrī. Tā mērķis bija nodrošināt sekmīgu un savlaicīgu projekta īstenošanu. Likums šā brīža redakcijā satur 11 normas, kas regulē dažādus ar projekta ieviešanu saistītus jautājumus.

Kopš likuma pieņemšanas, analizējot Rail Baltica projekta kavēšanas iemeslus, ir identificēta virkne citu jautājumu, kurus nepieciešams noregulēt, lai sekmētu projekta īstenošanas paātrināšanu. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, pieņemts lēmums izsludināt jaunu likumprojektu, daļēji pilnveidojot spēkā esošās normas, kā arī papildinot likumu ar jaunām iniciatīvām.

Likumprojekts piedāvā noteikt Rail Baltica projekta tvēruma īstenošanu divās kārtās, kas līdz šim Rail Baltica projekta īstenošanas likumā nav nostiprināta. Pirmajā posmā līdz 2030.gada 31.decembrim paredzēts izveidot Rail Baltica Latvijas posma funkcionālu savienojumu ar Igauniju un Lietuvu, t.sk. nodrošinot savienojumu ar Rīgu, bet otrajā posmā pēc 2031.gada 1.janvāra nodrošināt atlikušā Rail Baltica projekta tvēruma Latvijas teritorijā īstenošanu.

Papildus piedāvāts noteikt, ka Rail Baltica projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem.