Varētu saīsināt debašu runas laiku budžeta izskatīšanas laikā

Viņa norādīja, ka parlaments budžeta izskatīšanai veltītajā sēdē lems par debašu ilguma saīsināšanu. Vienlaikus viņa atzina, ka opozīcijas deputātu sakāmais budžeta izskatīšanas procesā ir ļoti svarīgs, jo tas palīdz izgaismot pastāvošos trūkumus.

Koalīcijas deputāti bieži izmanto debašu runas laika saīsināšanu, lai neļautu pārāk ilgās runās izplūst opozīcijas deputātiem. Debašu runas ilgumu un biežumu regulē Saeimas kārtības rullis. Tas paredz, ka pirmajā uzstāšanās reizē deputāts var runāt piecas minūtes un otrajā - divas minūtes. Tas, par cik saīsināt debašu runu, ir politiķu vienošanās objekts.

Mieriņa izvairīgi komentēja iespējas vēl kaut ko mainīt pašā budžeta likumprojektā un atbalstīt patlaban tajā neietvertas iniciatīvas, atkārtojot finanšu ministrs Arvila Ašeradena (JV) iepriekš teikto, ka budžeta projektā nav lielu manevra iespēju. Mieriņa sacīja, ka ir ļoti daudz iniciatīvu un jomu, kam trūkst finansējuma, taču budžeta iespējas ir ierobežotas.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien lems par nākamā gada budžeta projekta nodošanu izskatīšanai komisijās. Paredzēts, ka ārkārtas sēdē tiks lemts par 2025.gada budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās.

Pēc ārkārtas sēdes beigām parlaments skatīs 17.oktobra kārtējās sēdes darba kārtību, kurā iekļauti 32 jautājumi.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītais likums par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.