Rīgā plāno uzlabot vidi ap Brīvības pieminekli

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV) pauž, ka Latvijas neatkarības un brīvības simbols Brīvības piemineklis un apkārtējā teritorija ir viena no svarīgākajām pilsētas vietām, kurai ir gan simboliska, gan reprezentatīva nozīme, tādēļ kvalitatīva publiskā ārtelpa šajā vietā esot ļoti svarīga.

"Šī nozīmīgā projekta mērķis ir pārveidot telpu, ko veido Brīvības laukums, Brīvības bulvāris un Baumaņa skvērs par ērti pieejamu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu, kas vienlaikus kalpotu par telpisku ietvaru Latvijas brīvības stāsta atainošanai pilsētvidē," norāda Andersone.

Vienlaikus projekta teritorija veido pilsētvides ansambli, kas noslēdz Brīvības ielas asi alejas ziemeļu galā un veido telpisku savienojumu ar Brīvības pieminekli, Vecrīgu un Bulvāru loka parkiem. Laika gaitā un dažādu pārveidojumu dēļ Brīvības bulvāra posms un koku aleja no Brīvības pieminekļa līdz Elizabetes ielai ir morāli un fiziski novecojusi, neērta gājējiem un zaudējusi savu sākotnējo cēlumu.

Koku aleja, kas atdala Brīvības bulvāra brauktuves, šobrīd praktiski netiek apmeklēta. Šī brīža teritorijas stāvoklis nav nedz tehniski, nedz vizuāli, nedz funkcionāli atbilstošs tās nozīmei, uz skata Rīgas domē.

Īstenojot projektu, primāri vide tiks veidota gājēju ērtībām, tādēļ priekšizpētes laikā paredzēts izstrādāt risinājumus, kā pārkārtot satiksmes organizāciju un uzlabot Brīvības bulvāra krustojumus ar Elizabetes ielu, Merķeļa ielu, Tērbatas ielu un Raiņa bulvāri, lai nodrošinātu gājējiem pilnvērtīgu un ērtu kustību visos virzienos.

Projektā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu un kvalitatīvu apgaismojumu, uzstādīt labiekārtojuma elementus un veidot apstādījumus. Vienlaikus Brīvības bulvārī paredzēts izveidot veloinfrastrultūras savienojumu starp esošo veloceļu Elizabetes ielā un Brīvības laukumu.

Pie Ministru kabineta plānots izveidot cilvēku pulcēšanās vietu un reprezentatīvu transportlīdzekļu piebraukšanas zonu, kas funkcionāli iederas ielas telpā.

Priekšizpētes teritorijā iekļauts Kaļķu ielas savienojums ar Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri un Aspazijas bulvāri, Brīvības laukums, Brīvības bulvāris no Brīvības laukuma līdz Elizabetes ielai, Baumaņa skvērs un Tērbatas iela gar Baumaņa skvēru, ieskaitot savienojumu ar Merķeļa ielu.

Rīgas pašvaldība 10.oktobrī izsludināja atklātu konkursu priekšizpētes veikšanai. Paredzēts, ka priekšizpēte noslēgsies 2025.gada vidū, pēc kuras tiks organizēts metu konkurss un projektēšanas darbi. Plānots, ka būvdarbi projekta teritorijā sāksies 2027. gadā.