Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.

Šogad tiek ierosināts fiskālā nodrošinājuma rezervi 2025. – 2027. gadam veidot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, proti, 0,1% no IKP (vidēji ~47 miljonu eiro apmērā), tādā veidā nodrošinot “drošības spilvenu” gadījumiem, kad makroekonomiskie un fiskālie rādītāji novirzās no to plānotajām vērtībām.

Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.

Savukārt 2025.gadā aizsardzības izdevumus FM prognozē 3,3% apmērā no IKP, 2026.gadā - 3,6%, 2027.gadā - 3,5%, bet 2028.gadā - 3,1% no IKP.

Finanšu ministrijas komentārs.

Šā gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apjomu dinamika ir ar lejupvērstu virzienu, taču, saglabājoties zemai inflācijai un pieaugot algu līmenim, kā arī samazinoties kredītu dārdzībai, mazumtirdzniecības apjomi šā gada otrajā pusgadā atkal varētu sākt pieaugt.

Finanšu ministrija: diemžēl ir jāsecina, ka arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksports turpinās samazināties.

Vēl pirms ECB lēmuma, ekonomiskā situācija Latvijas ārējos tirgos šogad jau pakāpeniski ir sākusi uzlaboties, ietverot arī tirgus gaidas par procentu likmju pazemināšanu. Pēdējos mēnešos jau vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās.

Konkurējošajā izsolē piektdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.