• Aiga,
  • Armīns,
  • Vismants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperte: mainot IIN likmi, atalgojums «uz rokas» samazināsies (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 07:00, 18.09.2024


Skaistu runu vietā ir nepieciešama tālredzīga ilgtermiņa politika attiecībā uz darbaspēka nodokļiem.


Latvijas algoto darbiniekus drīzumā var sagaidīt finansiāls pārsteigums.

"Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku", - pauž Evita Osīte, cilvēkresursu vadības eksperte.

No vienas puses ir pozitīvi, ka paaugstināsies minimālā alga un valdība domā par risinājumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, bet no otras puses - izvēlētie risinājumi nav vērtējami kā optimālākie, kas tiešām radītu viennozīmīgus ieguvumus visiem darba ņēmējiem, uzlabotu situāciju darba tirgū un palīdzētu arī eksportspējīgajām nozarēm uzlabot savu konkurētspēju.

Jāatgādina, ka septembra sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, paaugstināt minimālo algu un veikt pārdali starp 1. un 2. pensiju fondu. Lai gan teorētiski tas izklausās pozitīvi, ne viss ir tik labi un rožaini, kā sākumā varētu šķist. Patiesībā piedāvātās reformas darbaspēku nodokļos drīzāk vērtējams kā koks ar diviem apdegušiem galiem, kas ar laiku var sāpīgi atspēlēties gan darba ņēmējiem, gan pensionāriem, gan arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējas kritumā.

Pozitīva ietekme uz darba tirgu minimāla

Ir apsveicami, ka valstiskā līmenī tiek domāts par zemāko algu saņēmējiem, jo neapliekamā minimuma palielināšana tiešām ir pozitīvs solis no valsts finanšu politikas plānotāju puses. Skaidrs, ka pakāpenisks minimālās algas kāpums Latvijā ir nepieciešams. Vienlaikus diskutabls ir jautājums, vai tiešām šīs izmaiņas palīdzēs mazināt nevienlīdzību, uzlabos iekšējo darbinieku mobilitāti, veicinās ilgstošo bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū un arī ēnu ekonomikas mazināšanos, kas Latvijā joprojām kropļo gan iekšējo konkurenci, gan arī situāciju darba tirgū un darbinieku piesaistē.

No vienas puses minimālās algas paaugstināšana palielina mājsaimniecību ienākumus zemāk atalgotajās profesijās un teorētiski var vairāk motivēt arī ilgstošos darbiniekus iesaistīties darba tirgū. Taču praksē nav prognozējams, ka šīs izmaiņas atgriezīs darba tirgū ilgstošos bezdarbniekus.

"Lielākā problēma ar ko pašlaik saskaramies darbaspēka piesaistē, piemēram, mazkvalificētākajos amatos ir ierobežotais pieejamo darbinieku skaits reģionā un zemā darbaspēka mobilitāte. Lai kaut daļēji to risinātu, mēs nodrošinām darbiniekiem gan transportu no/uz Rīgu, gan arī Olaines teritorijā, sedzam sabiedriskā transporta izmaksas tiem darbiniekiem, kas dzīvo ārpus Rīgas un Olaines", - tā eksperte.

No darbinieku prizmas pozitīvi noteikti vērtējams, ka tiks celts neapliekamais minimums. Taču no otras puses uzņēmējiem šīs pieaugošās izmaksas būs jākompensē. Attiecīgi atsevišķās nozarēs varētu turpināties cenu kāpums precēm un pakalpojumiem, ko savukārt jutīs visi.

"Sodīs" augsti kvalificētos

Runājot par finansiāliem apgrūtinājumiem nevar nepieminēt izmaiņas IIN likmē, kas skars augstāko algu saņēmējus. Piemēram, farmācijā darba tirgus ir starptautisks. Par augstāk kvalificētajiem speciālistiem mēs konkurējam ar attīstīto Rietumvalstu tirgiem. Arī vietējā tirgū augsti kvalificētas un deficīta profesijās konkurence ir sīva un uzņēmumi nodrošina atalgojumu arī ievērojami virs vidējā Latvijā. Kopumā jau tagad farmācijas nozarē atalgojums ir augstāks nekā vidējais valstī. Taču, mainot IIN likmi, lielai daļai darbinieku atalgojums "uz rokas" samazināsies. Tas nozīmē, ka darba devējam izmaksas par šiem speciālistiem būtiski pieaugs.

Pozitīvu ietekmi un efektu grūti saskatīt arī plānotajā 1% iemaksu pārnesē no 2.pensiju līmeņa uz 1.līmeni. Principā šādā veidā ikvienam strādājošajam valsts samazina individuālo atbildību par savu nākotnes pensiju. Tieši ar 2.pensiju līmeņa iemaksām ikviens strādājošais var vislabāk pats apzināties savas iespējas vairot pensiju kapitālu, izvēloties fonda pārvaldnieku un investīciju plānus.

Tātad, kas mainīsies pēc nākamā gada? Kā liecina mana iepriekšējā reize, kad ieviesa jaunu IIN kārtību attiecībā uz algām, darbinieku pieejamību tas neuzlaboja, un, kā jau pie mums pierasts, visu smagumu uz saviem pleciem iznesa uzņēmēji - gan attiecībā uz izmaksām, gan arī papildu administratīvo slogu, kas neizbēgami veidojas pie ikvienām šādām reformām. Ietekme šoreiz būs tieši uz tiem uzņēmumiem, kuri jau tagad ekonomikai sniedz augstāku pievienoto vērtību, jo rada konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Mūsu gadījumā, kad milzīgas investīcijas veicam darbības paplašināšana Rietumvalstu tirgos, šīs izmaiņas, visticamāk prasīs pārskatīt izdevumus citās pozīcijās, lai vismaz esošajā līmenī noturētu pašreizējo atalgojuma līmeni un to kāpinātu atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam Latvijā. Līdzīgi kā citās jomās, diemžēl arī šoreiz reforma tiek pamatā plānota visu "solidaritāti" pārnesot uz uzņēmumu pieaugošām izmaksām un administratīvo slogu.

Politiķu un amatpersonu publiskajos paziņojumos esam daudz dzirdējuši, ka atbalsts uzņēmumiem ir viens no pīlāriem, uz kuru jābalsta kopējā valsts ekonomiskā izaugsme. Teorijā tas izklausās labi, taču uzņēmēji gaida reālus darbus. Skaistu runu vietā uzņēmumiem ir nepieciešama tālredzīga ilgtermiņa politika attiecībā uz darbaspēka nodokļiem. Ja zināsim, kas mūs gaida tuvāko trīs līdz piecu gadu perspektīvā, varam laikus un pārdomāti tam pielāgoties. Vienlaikus aicinu politikas plānotājus un lēmumu pieņēmējus valsts budžetu ne tikai "lāpīt", bet reāli domāt, kā veicināt uzņēmējdarbību un palīdzēt attīstīties uzņēmumiem, kas organiski veicinās gan nodokļu ieņēmumus, gan iedzīvotāju kopējo labklājību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgas pašvaldība gatava jaunam mācību gadam

Šogad galvaspilsētā darbosies 95 skolas, 148 pirmsskolas izglītības iestādes, deviņas sporta skolas, deviņas mūzikas un mākslas skolas un astoņas interešu izglītības iestādes.

Sabiedrība Eiropas Komisijas priekšsēdētāja steidzas uz Rīgu!

Urzula fon der Leiena tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu un apmeklēs dronu ražotni, kam jau ir piešķirts ES atbalsts no NextGenerationEU.

Sabiedrība Latvijā no 2027.gada varētu pāriet uz preses piegādēm trīs reizes nedēļā

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Sabiedrība Aprēķinājuši vidējo algu valstī

Labāk atalgotās nozares - finanšu, informācijas un komunikācijas.

Lasiet arī

Ekonomika Vācijas aviokompānija Lufthansa kļuvusi par airBaltic akcionāru

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ekonomika Latvijā mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim

Latvijā agri vai vēlu mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim - virs 3000 eiro par kvadrātmetru, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma valdes loceklis Andris Božē.

Kultūra Džezmenis Rudzinskis uzstāsies spilgtos priekšnesumos Latvijā (+VIDEO)

"Te ir viss, ko varam vēlēties - izcila tehniska meistarība un oriģinālas idejas".

Pasaule Mercs: Putina un Zelenska tikšanās acīmredzot nenotiks

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ceturtdien paziņoja, ka tagad ir acīmredzams, ka cerētā Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās nenotiks.

Pasaule Lielbritānija, Francija un Vācija sāk procesu sankciju atjaunošanai Irānai

Francija, Vācija un Lielbritānija ceturtdien uzsāka procesu, lai atkārtoti piemērotu ANO sankcijas Irānai saistībā ar tās kodolprogrammu.

Pasaule Baltijas valstu, Polijas un Dānijas līderi pārrunā atbalstu Ukrainai

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Varšavu, Polijā, lai tiktos ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki, Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu.